Augstākās izglītības padome (AIP) 15.aprīlī rīkos publisko apspriešanu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajam plānam reformām augstākajā izglītībā un zinātnē, aģentūrai LETA pastāstīja AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Pasākums notiks plkst.12 biznesa augstskolā "Turība", un uz to aicināts ikviens interesents.
Jau ziņots, ka IZM tapušais projekts pasākumu plānam reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam paredz kvalitātes prasību celšanu studiju programmām un akadēmiskajam personālam, finansējuma piešķiršanas principu maiņu, augstākās izglītības internacionalizāciju un virkni citu uzdevumu.
14 lappuses garajā plāna projektā kā galvenais uzdevums noteikts zināšanu ekonomikai nepieciešamo zināšanu un cilvēkresursu bāzes nodrošināšana ar augstākās izglītības un zinātnes palīdzību. Tā sasniegšanai noteikti četri rīcības virzieni, katrs paredzot vismaz desmit pasākumus izvirzītā mērķa sasniegšanai, kuru izpildes termiņi lielākoties noteikti 2011. vai 2012.gadā.
Lai sekmētu studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošanos, IZM plānā piedāvājusi izstrādāt Nacionālo kvalifikācijas ietvarstruktūru un atbilstoši vienotajai kvalifikāciju ietvarstruktūrai definēt noteiktus studiju rezultātus katrai studiju programmai un kursam. Pēc noteiktas metodes iecerēta studiju programmu kvalitātes, resursu pietiekamības un ilgtspējas starptautiska izvērtēšana, kā arī ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma, pārejot no programmu un institūciju akreditācijas uz studiju virzienu akreditāciju, vienlaicīgi samazinot birokrātiskās procedūras akreditācijas procesā.
Ministrijas skatījumā būtu jāveicina arī iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu izveide un ieviešana augstākās izglītības institūcijās un jāpaaugstina kvalitātes prasības studiju programmu izstrādē un īstenošanā, tostarp nosakot minimālo kontaktstundu skaitu un paaugstinot prasības studentu patstāvīgā darba organizēšanā, ieviešot augstākās izglītības iestādēs studējošo patstāvīgā darba laika uzskaites un kontroles sistēmu.
Rosināts arī izvērtēt iespēju ieviest obligāto kontaktnodarbību apmeklējumu, vienlaikus nosakot pieļaujamo maksimālo darba stundu skaitu strādājošajiem pilna laika studentiem, tāpat arī izstrādāt inovatīvas un starpdisciplināras studiju programmas, pilnveidot esošo studiju programmu saturu, lai nodrošinātu programmu atbilstību tautsaimniecības vajadzībām.
Plāna projekts paredz arī aktīvāku cīņu ar plaģiātismu, augstākās izglītības iestādēs ieviešot ētikas kodeksu un iekšējos normatīvajos aktos nosakot normas, kas pastiprina studējošo un akadēmiskā personāla atbildību par plaģiātismu.
Reformas iecerētas arī attiecībā uz akadēmiskā personāla kompetences celšanu, nodrošinot to stažēšanos nozares uzņēmumos, kā arī citās Latvijas un ārvalstu augstskolās un zinātniskajos institūtos. Jaunos zinātniekus vajadzētu motivēt darbam augstskolās un zinātniskajos institūtos, attīstot doktorantūras un pēcdoktorantūras pētījumu atbalsta sistēmu un nodrošinot stažēšanos un tālākas zināšanu papildināšanas iespējas saistītās zinātnes nozarēs.
Būtu jāuzsāk arī jaunu zinātņu doktoru sagatavošana darbam augstākajās izglītības institūcijās, īpaši starpdisciplinārajās jomās, kā arī jāsekmē augsti kvalificētu maģistra grādu ieguvušo speciālistu sagatavošana augstskolās, īpaši dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, veselības aprūpes, vides zinātņu un radošo industriju jomā.
Plāna projekts rosina arī uzsākt valsts zinātnisko institūtu, valsts augstskolu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu, kuri saņem bāzes finansējumu, darbības starptautisku vērtēšanu, paredzot arī zinātnisko institūciju un pētījumu finansējuma ekonomiskās atdeves izvērtējumu un uzsākt tā rezultātā sniegto rekomendāciju ieviešanu.
Sākot valsts pētījumu programmu īstenošanu 2010.-2013.gadam noteiktajos prioritārajos zinātnes virzienos, vienlaikus būtu arī jāizvērtē iepriekšējā perioda programmu rezultāti un jāveic fundamentālo un lietišķo pētījumu sadarbības projektu iesniegumu starptautiskā ekspertīze, uzskata IZM. Tāpat būtu jānodrošina Latvijā īstenoto pētījumu atpazīstamību un konkurētspēja starptautiskajā apritē, palielinot anonīmi recenzēto zinātnisko publikāciju daudzumu.
Otrs rīcības virziens paredz augstākās izglītības un zinātnes institūciju materiāli tehniskās bāzes modernizāciju un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu, papildinot valsts budžeta finansējuma piešķiršanas sistēmu augstākajā izglītībā ar rezultātos orientētu finansējuma piešķiršanas principu, ņemot vērā iestāžu efektivitātes un kvalitātes rādītājus: uzņemto studentu un sagatavoto speciālistu attiecību, ārzemju studentu īpatsvaru, pašu ieņēmumu īpatsvaru, zinātniskās darbības rezultātus, sadarbību ar uzņēmējiem un citus.
Līgumos ar augstskolām par budžeta vietu piešķiršanu ierosināts noteikt, ka augstskolām jāseko augstskolas absolventu tālākām darba gaitām trīs gadus pēc augstskolas beigšanas.
Pasākumu plāna projekts paredz arī nekustamo īpašumu nodošanu augstākās izglītības un zinātnes institūciju lietojumā, infrastruktūras modernizēšanu un nodrošinājuma uzlabošanu, kā arī zinātnes un pētniecības aprīkojuma pilnveidošanu zinātniskajās institūcijās. Izvērtējot zinātnisko institūciju izstrādātās darbības un telpiskās attīstības stratēģijas, rosināts noteikt valsts nozīmes pētniecības centrus. Visbeidzot būtu jāuzsāk nākamās paaudzes datu pārraides tīkla izveide zinātniskās darbības nodrošināšanai.
Reformas būtu nepieciešamas arī augstākās izglītības iestāžu pārvaldības sistēmā, stiprinot augstskolu autonomiju, tanī pat laikā kā prasību paredzot augstskolas padomes izveidi ar darba devēju un sabiedrības pārstāvjiem.
Varētu tikt izstrādāti arī Ministru kabineta noteikumu projekti par uzskaites sistēmas izveidi no valsts budžeta, Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu atbalsta līdzekļiem finansēto pētījumu projektu īstenošanai izmantotajam laikam un paveiktajam darbam.
Tāpat institūcijām būtu izglītības un zinātnes ministrei jāsniedz priekšlikumi par zinātnisko institūciju konsolidēšanu, pamatojoties uz zinātnisko institūciju zinātniskās darbības attīstības stratēģiju ikgadējās izvērtēšanas rezultātiem.
Augstākās izglītības internacionalizācijas un eksportspējas veicināšanai plāns paredz izveidot kontaktpunkta izveidi informācijas sniegšanai par studiju iespējām Latvijā un augstākās izglītības eksporta pakalpojumu atbalstam augstākās izglītības iestādēs un tā koordinēšanai. Plānā iecerēta arī Latvijas valdības stipendiju shēmas izveide ārvalstu studentiem.
Pēc plāna izstrādātāju domām, būtu jāveicina arī studiju programmu izstrāde ES valodās, kā arī kopīgu studiju programmu izstrāde un īstenošana ar ārvalstu partnerinstitūcijām un jāturpina Boloņas procesa uzdevumu īstenošana Latvijā augstākās izglītības starptautiskās atvērtības nodrošināšanai, vienlaikus turpinot dalību ES izglītības sadarbības programmās un citās starptautiskās izglītības sadarbības programmās, turpinot īstenot ar ārvalstīm noslēgtos divpusējos līgumus par sadarbību izglītībā. Rosināts arī daļu no Latvijas līdzfinansējuma "Erasmus" programmai piešķirt augstākās izglītības iestādēm, proporcionāli iebraucošo "Erasmus" studentu skaitam.
Plānā ir arī līguma noslēgšana ar Ķīnu par izglītības dokumentu un studijās iegūto grādu un kvalifikāciju atzīšanu un kvalificētu ārvalstu pasniedzēju pieaicināšana darbam Latvijas augstākās izglītības iestādēs.
Visbeidzot, lai panāktu augstākās izglītības un zinātnes sektora integrāciju ar tautsaimniecību un sabiedrības attīstību, būtu jāpalielina darba devēju loma profesionālo augstākās izglītības studiju programmu izstrādē, studiju rezultātu pārbaudē un programmu atbilstības novērtēšanā, kā arī to iesaiste studiju rezultātu formulēšanā. Ieviešot nodokļu atlaides vai pielietojot citus stimulus, uzņēmējus būtu jāieinteresē arī studentiem piedāvāt modernas prakses vietas.
IZM uzskata, ka būtu nepieciešams izvērtēt un nodrošināt studiju vietu skaita sadalījuma pa studiju jomām atbilstību valsts attīstībai un ekonomikas stimulēšanai nepieciešamo speciālistu sagatavošanai, kā arī sadarbībā ar nozares uzņēmumiem jāorganizē reklāmas kampaņa, kas popularizētu kvalitatīvas valstij nepieciešamas studiju programmas zinātņietilpīgajās nozarēs un radītu jauniešos interesi par studijām tajās.
Iecerēts uzsākt arī praktiskas ievirzes projektu īstenošanu, nodrošinot esošās zinātnieku grupas un zinātniekus ar konkrētu, tieši pētījumu veikšanai nepieciešamo aprīkojumu, kā arī sedzot pārējās ar pētījumu veikšanu saistītās izmaksas darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" aktivitātē "Atbalsts zinātnei un pētniecībai".
Būtu jāattīsta lietišķie pētījumi konkurētspējīgu tehnoloģiju jomā, īstenojot valsts pētījumu programmu par prioritātēm atzītos zinātnes virzienos tautsaimniecībai nozīmīgās jomās, jāpiešķir valsts budžeta līdzekļi praktiskas ievirzes projektiem un jāveicina zinātnes un ražošanas integrācija, tehnoloģiski orientētu nozaru attīstība, īstenojot Tirgus orientēto pētījumu programmas gaitā atbalstītos projektus.
Jau ziņots, ka galīgajā redakcijā šis pasākumu plāns IZM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju valdībā jāiesniedz līdz 30.aprīlim. Līdz tam ministrija solījusi uzklausīt arī augstākās izglītības iestāžu pārstāvju un citu ieinteresēto pušu viedokļus.