Situācija saistībā ar pedagogu atalgojuma reformu valstī ir dažāda, uzskata Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) viceprezidente, Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle.
Pagaidām kopējā situācija, kas radusies, pēc jaunas kārtības skaitot pedagogu algas, vēl īsti nav iezīmējusies, taču ir skaidrs, ka stāvoklis valstī ir atšķirīgs, atzina Melle. "Ir skolas, kur pedagogu atalgojums pieaug, tomēr ir arī tādas, kur samazinās," teica Melle.
Viņa uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenoto pedagogu atalgojumu reformu diez vai var saukt par īstu reformu, jo šeit tiek kārtots skolu tīkls, turklāt, kā sacīja Melle, ir novadi, kur "skolotāji kļūst par šādas reformas ķīlniekiem".
Tomēr Melle noraidīja, ka reformu varētu uzskatīt par pilnībā izgāzušos, turklāt iemesli tam, kādēļ un kā mainās pedagogu algas, dažādās Latvijas vietās atšķiras. Algas stipri ietekmē minētā skolu tīkla kārtošanas iekļaušana reformā, atzina LIVA pārstāve.
Runājot par pārmetumiem IZM saistībā ar it kā novēlotu mērķdotācijas aprēķinu, Melle sacīja, ka skolu direktoriem jau iepriekš bija zināmi aptuveni skaitļi, līdz ar to bija iespējams prognozēt izmaksājamās summas, tomēr tie nebija oficiāli dati. "Nevar pateikt, kas šajā situācijā bija vainīgs," komentējot IZM virzienā vērstos pārmetumus, sacīja Melle.
Melle atzina, ka viņai nav sajūtas, ka pedagogi paši saprot reformas būtību, piebilstot, ka faktiski daudzas reformas nianses atklājas laika gaitā.
Melles vadītajā vidusskolā reformas radītā situācija ir laba. Ņemot vērā 1200 skolēnus, kā arī padziļinātu svešvalodu apmācību, kas nodrošina papildu koeficientus, skolas pedagogiem ir iespējas saņemt lielākas algas. Mazākā likme par pilnu slodzi ir 835 eiro, turklāt pārsvarā visi pedagogi vidusskolā strādā pilnu slodzi, skaidroja Melle.
Nākamajā nedēļā, 19.oktobrī, LIVA kopā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) kopējā sēdē apspriedīs reformas gaitu, kā arī lems par turpmākajiem soļiem reformas sakarā.
