"Mana meita iestājās Rēzeknes augstskolā (ReA) budžeta grupā. Esam divatā, un man nav darba, tāpēc mums ir trūcīgas ģimenes statuss, bet meita augstskolā saņēma atteikumu, ka stipendijas tiek piešķirtas tikai no otrā kursa," stāsta kāda izmisusi pirmkursnieces māte.
ReA rektors Leonārs Svarinskis norāda, ka "tā nevajadzētu būt", taču augstskolas studiju daļas vadītāja Alvīne Kazinika atzīst, ka pirmkursniekiem stipendijas tik tiešām netiek maksātas.
Izmaiņas attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos devušas iespēju veidot dažādas interpretācijas par stipendiju piešķiršanas kārtību, rezultātā ReA šogad pirmā kursa studentiem stipendijas atteiktas vispār. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka tās rīcībā līdz šim nav bijusi informācija, ka kādā augstskolā 1. kursu studentiem 1. semestrī nebūtu maksātas stipendijas.
Lai esošajā ekonomiskajā situācijā talantīgiem un sociāli neaizsargātākiem vidējās izglītības absolventiem, kas uzrādījuši augstus mācību sasniegumus, nebūtu liegta iespēja turpināt izglītoties, šogad ir mainīta stipendijas piešķiršanas prioritāte, kā galveno papildu kritēriju sekmīgiem studentiem izvirzot sociālos apstākļus.
"Vai māte ir palasījusi MK noteikumus, kur skaidri un gaiši ir rakstīts, ka stipendiju saņem pēc sekmīgi nokārtotas sesijas? Pirmais kurss, tikko uzsākuši studijas, sesiju vēl nav kārtojuši, līdz ar to viņiem vēl nav tiesību pretendēt uz stipendiju – to varēs tikai pēc ziemas sesijas," Neatkarīgajai vairākkārt uzsver A. Kazinika.
"Mums pamatstudijās un maģistra studijās ir 1101 students – arī stipendiju fonds nav bezizmēra. Jo tālāk, jo vairāk ir maznodrošināto ģimeņu, bet Latgalē, kā jūs zināt, šādu ģimeņu ir ļoti daudz, un vienmēr būs kāds, kas nebūs apmierināts, ka nav stipendijas. Augstskola nav sociālās nodrošināšanas nodaļa, kas var visus trūcīgos kompensēt, bet pretenzijas izvirza arī studenti, kas labi un teicami mācās. Tā kā stipendiju fonds nav liels, izcilajiem studentiem ir absolūti liegta šāda iespēja," skaidro A. Kazinika.
Jaunajos MK noteikumos par stipendijām norādīts, ka tās konkursa kārtībā var saņemt par valsts budžeta līdzekļiem studējošais, "kurš noteiktajā termiņā ir sekmīgi nokārtojis nepieciešamos pārbaudījumus un ieguvis attiecīgajam akadēmiskā gada semestrim paredzēto kredītpunktu skaitu". Lielākajās valsts augstskolās studenti uz stipendijām var pieteikties jau kopš pirmās dienas studenta statusā.
"Tad jau tas nozīmētu, ka maģistri arī nevar pretendēt, ja tā mēs pieejam," norāda Latvijas Universitātes (LU) Studentu servisa direktora vietniece Inese Leduskrasta. "Mūsu stipendiju nolikumā ir ierakstīts, ka pamatstudijās viņi startē ar iestāšanās rezultātiem, bet augstākā līmeņa studijās – ar pamatstudiju vidējo svērto atzīmi. Pirmkursnieki sekmīgi ir nostartējuši, nolikuši centralizētos eksāmenus, un viņi iekļuvuši universitātē ar noteiktu rezultātu, un vienmēr tā ir bijis, ka viņi saņem stipendijas," uzsver LU pārstāve.
Arī Rīgas Tehniskajā universitātē pirmā kursa studenti pirmajā semestrī vienmēr ir varējuši pretendēt uz stipendiju – tās tiek dalītas pēc iestāšanās rādītājiem, kurus nosaka centralizēto eksāmenu rezultāti. Sesijās uzrādītās sekmes tiek ņemtas vērā tikai 2. un 3. kursā.
Jaunie MK noteikumi paredz, ka stipendiju prioritāri saņems students, kurš ir invalīds, bārenis vai bez vecāku gādības palikušais; kura ģimenei stipendiju konkursa brīdī piešķirts trūcīgas ģimenes statuss; ir no ģimenes, kurā audzina trīs vai vairāk bērnu, vai arī students, kuram pašam ģimenē ir bērni.
Atlikušās stipendijas budžeta studentiem tiks sadalītas pēc sekmju un zinātniskās darbības radītājiem. Ja rodas šaubas par stipendiju sadalīšanas godīgumu un ir aizdomas, ka augstskola kādā konkrētā gadījumā (šajā gadījumā – atsakot stipendijas piešķiršanu 1. kursa 1. semestrī) rīkojusies nelikumīgi, studenti var vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD), kas kontrolē Augstskolu likuma un citu ar izglītību saistīto normatīvo aktu ievērošanu. IKVD izvērtēs situāciju un pārkāpumu gadījumā to novērsīs.