Viens no galvenajiem Augstākās izglītības padomes (AIP) uzdevumiem ir augstskolu budžeta vietu iedalījums. Patlaban tā lielāko daļu šo vietu novirza eksaktajām studiju programmām, un arī turpmāk tieši šai jomai plānots pieaugums. Eksperti uzskata, ka AIP jārīkojas šajā jomā vēl noteiktāk, liekot akcentu uz dabaszinātnēm.
Šogad decembrī beidzas pašreizējā padomes sastāva darbības termiņš, un Saeimai būs jāapstiprina tās jaunie locekļi, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica komisijas vadītāja Ilze Viņķele. Viņa aicināja pret balsojumu neizturēties formāli, jo AIP ir būtisks spēlētājs nozarē. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Agrita Kiopa uzteica līdzšinējo sadarbību ar AIP budžeta vietu piešķiršanā un saskaņošanā, arī ārkārtas akreditāciju rīkošanā. Šāds «instruments» gan netiek bieži pielietots, taču patlaban tas ir iedarbināts Biznesa koledžas darbības izvērtēšanai, ko A. Kiopa nodēvēja par nopietnu gadījumu augstākās izglītības iestāžu sistēmā. «Trīs gadu laikā tā ir otrā reize, kad jāiedarbina šāds mehānisms. Pirmā bija vadības un sociālā darba augstskola Attīstība, kurai AIP trīs reizes rosināja ārkārtas akreditāciju, taču līdz vērtēšanai nenonāca, jo augstskola beidza pastāvēt, zaudējot licenci,» skaidroja AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra. Viņš norādīja, ka kavēšanās notikusi finansējuma trūkuma dēļ. Jo, ja par akreditāciju maksā pati augstskola, tad nevar prasīt, lai ārkārtas gadījumā, kad tiek lemts par tās darbības aizliegumu, mācību iestāde tēriņus segtu no savas kabatas. Šobrīd gan šis jautājums esot atrisināts, jo nolemts, ka IZM dos rīkojumu sākt pārbaudi un arī ārkārtas akreditāciju apmaksās.
J. Vētra uzsvēra, ka tuvākajos gados plānots pilnveidot budžeta studiju vietu sadalījumu, informāciju par atbirumu, augstskolu rīkotajiem konkursiem un absolventiem, sniedzot mājaslapā pārskatu par augstskolu budžeta vietu skaitu. Šobrīd atrast vienkopus datus par, piemēram, pedagoģijas programmām un tām paredzētajām budžeta vietām, neesot iespējams, jo tās māca augstskolās, kuras ir dažādu institūciju pārziņā. AIP priekšsēdētājs norādīja, ka šobrīd tieši eksaktās jomas saņem vairāk budžeta vietu, taču vēl straujāk to skaitu kāpināt nevajadzētu. Jāņem vērā, ka nav nemaz tik daudz vidusskolas absolventu, kas ir spējīgi dabaszinātnēs un matemātikā. Turklāt humanitārajā jomā studiju vieta maksā krietni lētāk nekā eksaktajā.
Krietnu darvas karoti augstākās izglītības mucā ielēja ekonomikas ministra padomnieks Kaspars Bērziņš: «Latvijā trūkst cilvēku kapitāla tieši tehniskajās jomās. Būtu vajadzīgi 2000 līdz 3000 inženieru, bet to nav. Katastrofa! Jo šā iemesla dēļ nedabūjam investīcijas. Ražošanas attīstība stagnē. Ja tā turpināsim, pārvērtīsimies par īstu banānu republiku, kurā pastāv tikai servisa pakalpojumi.» Pārmaiņas steidzami vajadzīgas arī vidusskolās - tās jāpārņem valstij, tikai tad tām var uzlikt augstāku prasību latiņu. Gan viņš, gan A. Kiopa deputātiem lika pie sirds: jāpalielina finansējums arī zinātnei. Ar astoņiem miljoniem eiro valsts budžetā ir par maz, lai no tās ko gaidītu. Vajadzīgi vismaz 80 miljoni eiro.