Latvijā patlaban ir desmit mazākumtautību skolas, kurās var apgūt baltkrievu, poļu, ebreju, ukraiņu, lietuviešu un igauņu valodu. Lai gan skolēnu skaits šajās mācību iestādēs ir visai atšķirīgs (sākot no 40 līdz 544), tomēr kopējā tendence rāda: audzēkņu skaits šajās skolās ir stabils un pat ar plusa zīmi. Tikai viena no skolām patlaban ir krustcelēs starp būt un nebūt.
Visvairāk minēto izglītības iestāžu vidū ir poļu skolas: Rīgas Itas Kozakēvičas poļu vidusskola, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija, J. Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzija un Krāslavas grāfu Plāteru vārdā nosauktā pamatskola. Tieši pēdējā par savu pastāvēšanu cīnās jau vairākus gadus. Arī šis gads nebūs izņēmums - pašvaldība kārtējo reizi lems: būt vai nebūt mazajai skoliņai. «Ziedu laikos šajā mācību iestādē zinības apguva 75 bērni, taču ar katru gadu, sarūkot kopējam skolēnu skaitam novadā (šogad tas samazinājies par 3%), situācija arvien pasliktinās arī šajā skolā. Nu tajā kopā ar pirmsskolas grupām ir 52 bērni un teju visas klases ir apvienotas,» skaidroja Krāslavas novada Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Miglāne. Skola tika dibināta 1991. gadā kā svētdienas skola, 2002. gadā ar Polijas atbalstu tika uzbūvēta jauna ēka un mācību iestādei piešķirts nosaukums - Krāslavas grāfu Plāteru vārdā nosauktā poļu pamatskola. Polijas puses noteikums: 25 gadus šajā ēkā var atrasties tikai poļu izglītības vai kultūras iestāde. «Visticamāk, skolu tomēr nāksies slēgt, jo uzturēt ēku, kurā ir tik maz bērnu, ir liels slogs uz pašvaldības pleciem. Taču, kā to tālāk izmantot, skaidrības nav,» rausta plecus L. Miglāne. Nelīdzot arī poļu biedrības un Polijas vēstniecības aktīvā aģitācija: skolēnu skaits ir tāds, kāds tas ir. Izglītības nodaļas vadītāja atgādina, ka pēc Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktā pārejas perioda Krāslavā minimālais skolēnu skaits klasē varēs būt 13, un, kur ņemt trūkstošos, lai klases aizpildītu, atbildes neesot.
Labāka situācija poļu skolām ir lielajās pilsētās - Daugavpilī mācās 352 skolēni, Rēzeknē - ap 500, Rīgā - ap 300. «Nākotnē skola raugās bez bažām. Lai gan tā nav liela, tomēr sūroties nevaram - šogad pie mums mācīsies pat par 30 skolēniem vairāk,» situāciju raksturo Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijas direktore Gaļina Smuļko. Šogad skola svinot 25 gadu jubileju, un tā sākšoties ar iezīmīgu notikumu - ēku remontu. Polijas puse ļoti atbalsta skolu, tiesa, «naudas kalnus» nedodot,- jāraksta projekti un jāpamato skolas vajadzības, piemēram, pēc jauniem deju kolektīva tērpiem, ūdens sistēmas remonta, ekskursijām. Arī pašvaldība, cik varot, palīdzot.
Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore Aldona Treija, kura skolu vada jau 25. gadu, atzīst: visu laiku nākas lauzīt galvu, kā nodrošināt skolai vajadzīgo. «Tagad pat - skolai oktobrī svinēsim 25 gadu jubileju, bet naudas svētkiem nav. Tad nu rakstu Maxima vadībai lūgumu atbalstīt mūs.» Par skolas pašreizējo izskatu un iekārtojumu lielā mērā jāpateicas tieši Lietuvai. «Kad pārcēlāmies no 85. vidusskolas telpām uz Prūšu ielu, nācās ieguldīt pamatīgus līdzekļus. Nu tā ir tāda, par kādu es pirms 25 gadiem varēju vien sapņot,» teic A. Treija, gan piebilstot, ka mazliet pietrūkst, lai būtu pilnīgi apmierināta, proti, vajadzīga plašāka aktu zāle. Pašreizējā satilpstot labi ja 180 bērnu, kamēr skolā kopumā mācās 383. Priecējot, ka skolai ir laba slava un nenākas pierunāt bērnu vecākus, lai tie laiž šajā skolā. Šogad pat atvēruši divas pirmās klases, katrā pa 25 bērniem. Mazliet raizes darot vidusskolas klases - šogad 12. klasi beidza 22, bet tagad tā būs mazāka. Kāpēc? Vairākums pēc pamatskolas izvēlas mācīties centra ģimnāzijās.
Tieši mazās intereses dēļ vidusskolas statusu zaudējusi arī Rīgas Igauņu pamatskola, saka skolas direktore Urve Aivare. Patlaban te mācās 197 skolēni, un salīdzinoši nelielais bērnu skaits radot problēmas: pietrūkstot pusotras likmes, lai izpildītu mācību plānu. Arī direktores vietniekam iznākot vien nepilna slodze. «Rīgā mazās skolas noteikti ir zaudētājas, un arī mūsu skolā gandrīz visi pedagogi tādi ir,» konstatē U. Aivare. Vaicāta par Igaunijas atbalstu, viņa norāda, ka tā nodrošinot vienu skolotāju, mācību literatūru un žurnālus bērniem, kā arī palaikam finansējot kādu mācību ekskursiju.