Ar skolu atbalsta personālu lāpās, kā var
Skolu atbalsta personāls (psihologi, logopēdi, sociālie pedagogi, bibliotekāri un karjeras konsultanti) dažādās pašvaldībās tiek nodrošināts atšķirīgi, un tas nereti ir atkarīgs no vietvaras rocības un arī pašu skolas direktoru lēmumiem. No aptaujātajiem pilsētu un novadu izglītības speciālistiem vairākums atzina: naudas visiem speciālistiem nepietiek.
Viena no retajām pašvaldībām, kur visi nepieciešamie darbinieki skolās ir nodrošināti, ir Valmiera. «Mums ir viss atbalsta personāls, tiesa - ne visiem darbiniekiem ir pilna likme. Tāpat ir divas skolas, kas atrodas viena otrai blakus, un tur uz abām ir viens psihologs,» Neatkarīgajai teica Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže.
Daļā turīgo Pierīgas pašvaldību ne tikai speciālisti tiek «piefinansēti», bet arī pedagogiem ir piemaksas. Ja tas netiek darīts, tad no mērķdotācijas «skolām knapi iznāk segt izdevumus atbalsta personālam», kur nu vēl atrast naudu pedagogu stimulam, atzina Pierīgas novadu Izglītības pārvaldes vadītājs Oļģerts Lejnieks. Patlaban gan esot grūti detalizēti atbildēt par situāciju visos novados, jo vēl nav tarifikācija saskaņota. Kavēšanās iemesls esot mērķodotāciju aizķeršanās Izglītības un zinātnes ministrijā. Taču ir skaidrs, ka piešķirtā summa diez vai ļaus nodrošināt visus speciālistus.
Rēzeknes pilsētai šogad finansējums ir lielāks nekā pērn, tāpēc būs iespējams palielināt atbalsta dienestam algas. Iepriekš tam varēja atļauties vien minimālo algu, norādīja Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Dreilings. Līdz šim pašvaldība nav praktizējusi «piemaksu politiku», iztikuši ar mērķdotāciju vien. Tā kā katrai skolai ir arī motivācijas fonds, tad no tā katrs direktors iespēju robežās izmanto materiālajai stimulēšanai. Tāpat skolas vadība izlemj, kāds atbalsta personāls vairāk būtu vajadzīgs. Pilns spektrs neesot nevienā pilsētas izglītības iestādē.
Arī Rēzeknes novadā vienīgi Maltas vidusskolā ir pietiekami līdzekļu, lai varētu atļauties vairāk - tostarp logopēdu un bibliotekāru. Mazajiem ir jāknapinās, taču tā, lai būtu galīgā izmisumā, arī nav, situāciju pašvaldības skolās raksturoja novada Izglītības pārvaldes vadītāja vietnieks Vilis Deksnis. Tiesa, dažs logopēds strādājot trijās vai pat četrās vietās, lai salasītu likmi. Patiesībā jau daudz šajā jomā varot izdarīt paši pirmsskolas skolotāji, vajadzīgs tikai speciālista padoms, bet attiecībā uz psihologiem esot tā: vai nu ir labs, vai labāk iztiek bez. Par laimi, Izglītības pārvaldē tāds esot, tad viņš palīdz skolām, kurās šādu speciālistu nav izdevies piesaistīt, sacīja V. Deksnis.
Aizputes novadā ar psihologiem ir līdzīgas problēmas, jo tā alga, ko var piedāvāt pašvaldība, nav konkurētspējīga. Līdz ar to šāda amata vienība ir tikai Aizputes vidusskolā. «Lielāku uzsvaru liekam uz sociālo pedagogu, un viņiem darba samaksu maksājam no pašvaldības budžeta. Taču ņemam vērā katras skolas vajadzības un programmas, cenšamies arī nodrošināt logopēdu - kaut uz divās skolām vienu vai arī tādu, kas strādā gan ar pirmsskolas, gan skolas audzēkņiem,» teica novada izpilddirektore izglītības jautājumos Elita Malovka.
Arī Tukuma novadā no pašvaldības kabatas finansē sociālos pedagogus. Tā kā naudu starp izglītības iestādēm nepārdalot, tad katra no tām iztiek «ar to, kas ir». Direktors tad izlemj, kas vairāk vajadzīgs. Lielākās galvassāpes vietvarai patlaban esot ar speciālo bērnudārzu - nepietiek naudas, lai tam nodrošinātu visu vajadzīgo personālu, tostarp septiņas likmes logopēdiem, jo tur vairākumam bērnu ir valodas grūtības, skaidroja novada domes Izglītības pārvaldes vadītājs Normunds Rečs.
Savukārt Jēkabpils un Krustpils novados šis jautājums vēl esot darba kārtībā. To, ko nevarēs samaksāt no mērķdotācijas, pašvaldības piefinansēs. Jo esot saprotams: ja šajos novados ir tik daudz mazo skolu, tad, lai tām nodrošinātu vajadzīgo personālu, vietvarai ir jāmaksā, uzsvēra Jēkabpils novada Izglītības un kultūras pārvaldes (tās pārziņā ir arī Krustpils, Salas, Viesītes, Aknīstes novadu izglītības darbs) vadītāja Elga Ūbele.