Daudzās mazajās skolās direktoriem algas, ieviešot jauno darba samaksas modeli, samazināsies, jo nav iespējams nodrošināt pilnu likmi, līdz ar to pašvaldības ir spiestas piemaksāt gan viņiem, gan jo īpaši vietniekiem. Daudzviet pat ir spiesti atteikties no vietnieka amata vienības.
Tā Rēzeknes novadā no septiņām pamatskolām direktora vietnieks tiek saglabāts tikai vienā, kur mācās 137 skolēni, - un arī ar 0,4 likmi, skaidro Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītāja vietnieks Vilis Deksnis. Pārējās sešās, kur audzēkņu skaits ir zem 100, neiznāk likme pat direktoram. Trijās no tām, kur ir arī pirmsskolas grupas, un ceturtajai, kurai ir filiāle, skolas vadītājam tiek piemaksāts no pašvaldības kabatas, bet divās aprēķināta nepilna likme. Tiesa, dažas stundas tiek finansētas arī bijušajiem vietniekiem - par metodiskā darba veikšanu. «Patiesībā mazās skolas reformas rezultātā nebūs vinnētājas, jo ne tikai direktori, kas zaudē, sākot no pieci eiro, līdz pat 80 eiro, bet arī pedagogi šogad saņems mazāk,» rezumē V. Deksnis.
Arī Aizputes novada izpilddirektore izglītības jomā Elita Malovka atzīst: skolās zem 100 skolēniem direktoram pilnu algu nevarot nofinansēt. Tad nu, lai to tomēr varētu nodrošināt, mācību iestādes vadītājam nākas uzņemties papildu pienākumus. Pašā mazākajā skolā, kur ir tikai 40 bērnu, arī ar visu to vairāk par pusslodzi neiznāk, tāpēc pašvaldībai nākas piemaksāt. Tā kā minētajā skolā šogad notiek akreditācija, tad direktore izlēmusi atstāt sev 0,4, bet vietniecei - 0,1 likmi. Galu galā - tur skolas vadība saņems mazāk nekā līdz šim, teic E. Malovka. Zināms glābiņš esot tas, ka vēl šogad vietvara drīkst pārdalīt mērķdotācijas 10% apmērā pēc saviem ieskatiem. Nākamgad šīs iespējas vēl saglabāsies - gan vairs 6% robežās. Ierobežojot šādas pārdales iespējas, ir skaidrs, ka pašvaldības tiek piespiestas optimizēt skolu tīklu, un arī Aizputes novadā vajadzēs lemt - vai mazākās skolas pārveidot kā filiāles (pret tām gan E. Malovkai esot visai rezervēta attieksme, jo attiecībā uz tām normatīvi mainās nepārtraukti) vai sākumskolas.
Jēkabpils novada Izglītības un kultūras pārvaldes, kuras pārziņā ir arī Viesītes, Salas, Aknīstes un Krustpils izglītības joma, vadītāja Elga Ūbele norāda, ka trijos mazākajos novados direktoru algu jautājums ir atrisināts, jo tajos izglītības iestāžu tīkls ir labi sakārtots: «Ja novadā ir pāris skolas, tad vietvara var vieglāk palīdzēt tām, nevis tad, ja ir vesela virkne nelielu mācību iestāžu.» Tādā gadījumā gan iznākot tā, ka piemaksājamā summa izaug diezgan liela. Piemēram, Krustpils novadā četru skolu direktoru algām tiek tērēti papildus 1085 eiro mēnesī. Saprotams, ka tādā situācijā par direktoru vietniekiem nevarot būt ne runas (šajā novadā tikai vienā skolā tāds esot). Jēkabpils novadā vēl gala lēmums par šo jautājumu neesot pieņemts, taču, visticamāk, ka arī tas piemaksās zināmu summu (tā gan varētu būt aptuveni 600 eiro mēnesī). Tā gan nav vienīgā nepieciešamība - ir vēl jādomā par pagarināto grupu, mācību stundu apmaksu. E. Ūbele uzskata, ka 700 līdz 800 eiro skolā, kurā ir 50 bērnu, ir laba alga. Viņa noteikti esot par to, ka skolu tīkls ir jāsakārto: ja no piecām tikai divās var kārtīgi nopelnīt un pat vidusskolā nav direktora vietnieka, tad tā esot nopietna viela pārdomām. Taču varot jau domē runāt un spriest, cik grib, ja deputāti uzstāj, ka «skola te ir, bija un būs», tad viss paliek tā, kā ir, un pašvaldībai izdevumi izglītībai ar katru gadu aug augumā.
Tukuma un Engures novados ļoti mazu skolu nav, līdz ar to skolu vadītājiem var nodrošināt pilnas algas, teic Tukuma novada Izglītības pārvaldes (tā atbild arī par Engures un Jaunpils novadu izglītības darbu) vadītājs Normunds Rečs. Ir gan trīs skolas Tukuma un Engures novadā - divas, kas ir jāpiefinansē, un deputāti esot atbalstījuši šādu risinājumu. Tāpat nolemts, ka tiks maksātas direktoru vietnieku algas tur, kur ar administrācijai paredzēto mērķdotāciju nepietiks. «Esam nolēmuši, ka vietnieki ir jāsaglabā, jo tie ir nepieciešami izglītības procesa pārraudzīšanai un kvalitātes nodrošināšanai,» uzsver N. Rečs.