Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolai šogad jau otrais iesaukums, un nu tajā ir jau 11. un 10. klase ar kopumā 48 gudriem un talantīgiem jauniešiem, kas nāk no dažādām Latvijas pusēm.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kurš ir arī tās ziedotāju pulkā (500 eiro), 1. septembrī, viesojoties skolā, izteica cerību, ka tādas kā šī «izcilības un talanta skola» Latvijā radīsies vēl un vēl.
Labākie no labākajiem
Arī RTU rektors Leonīds Ribickis svinīgajā pasākumā uzsvēra, ka, dibinot šo skolu, universitātei bijuši ļoti savtīgi mērķi - no katras klases 24 audzēkņiem desmit gadu laikā iegūt tikpat zinātņu doktorus. Jo, jau te mācoties, skolēni var darboties pētniecības laukā, izvēloties sevi veltīt kādai jomai, kura, iespējams, kļūs par visa mūža lietu. Un tas nav tik būtiski, kuru augstskolu pēc tam šie jaunieši izvēlēsies, - svarīgs būs viņu ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā. RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna pievienojās rektoram, norādot, ka, lai attīstītu tehnoloģijas, vajag gudrus prātus, tāpēc liekot cerības uz šeit esošajiem - labākiem no labākajiem. To, ka tās varētu attaisnoties, apliecinot arī desmit zinātniskie darbi, ko izstrādājuši pagājušā gada 10. klases skolēni. RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis atzīmēja, ka mazo skolu grupā Inženierzinātņu vidusskola izcīnījusi Ata Kronvalda balvu: Lielā pūce ir kā apliecinājums «uz ekselenci balstītai izglītībai». Prorektors arī uzteica skolas audzēkņus, kuri šeit nonākuši, izturot milzīgu konkursu.
Stingri kritēriji
Astoņi no 24 jaunuzņemtajiem skolēniem uzvarējuši RTU rīkotajā olimpiādē, tādējādi iekļūstot šeit bez iestājpārbaudījumiem. Arī 11. klases skolnieks Roberts Pavlovskis, kura dzimtā pusē ir Balvi, uzņemts skolā kā olimpiādes laureāts. Sākotnēji gan bija domājis doties mācīties uz Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, bet tad pēkšņi eklasē ievērojis paziņojumu par jaunas skolas izveidi. Arī matemātikas skolotāja mudinājusi izmēģināt spēkus RTU rīkotajā olimpiādē. Tā nu iznācis, ka tajā dienā startējis divos pārbaudījumos un pat nokavējis universitātes konkursu, tāpēc nācies visu sasteigt. Priecājies, ka galu galā rezultāti bija gluži labi. Lai te iestātos automātiski, tika ņemtas vērā atzīmes (vidējā viņam bija 9,69) un dalība olimpiādēs (tostarp RTU). Neraugoties uz to, ka viņš šiem kritērijiem atbildis, aizgājis arī uz iestājpārbaudījumiem aprīlī. Tos izturējis un pēc tam vairs galīgi nav uztraucies par 9. klases beigu eksāmeniem.
Daudzpusība un patstāvība
Kādi secinājumi pēc gada? Lielākā problēma esot laika plānošana - gribas paspēt visur, tāpēc arī reizēm cieš mācību darbs (vidējā atzīme 10. klasē bijusi 8). Jo ir tik daudz pulciņu skolā, arī koris ar mēģinājumiem divreiz nedēļā, un kur tad vēl kultūras dzīve. Jo, lai gan skolā uzsvars ir uz eksaktajiem priekšmetiem, izglītotam cilvēkam ir jābūt daudzpusīgam, ir pārliecināts Roberts. Par laimi, te nav daudz mājasdarbu - lielākoties tie ir humanitārajos priekšmetos, taču stundās dzirdētais un darītais mudina vēl ko papildus noskaidrot par to vai citu tematu, tāpēc paši vēl lasot un meklējot informāciju. «Esmu sapratis, ka eksaktie priekšmeti man ļoti patīk, un īpaši mani uzrunā ekonomika. Patīk arī tas, ka te apkārt ir zinoši cilvēki. Mani neuztrauc, ka citi ir vēl gudrāki par mani. Tas ir tāds citam citu papildinošs process - es mācos no viņiem, varbūt kāds ko gūst no manis. Tas stimulē attīstīties, neiegrimt pašapmierinātībā,» teic Roberts. Viņš pasmaida un piebilst, ka arī dzīve kopmītnēs (tās šeit ir bez maksas) ir laba skola, jo tā iemācījusi tikt galā ar sadzīvi pašam - gan ēst gatavot, gan visus citus darbus paveikt, negaidot mammas gādīgās rokas.
Panākumi būs!
Rūdolfs Agris Stilve no Vecumniekiem ir šajā skolā jauniņais - mazliet jau uztraukums esot, kā šeit ies. Taču cenšoties atslābināties un uztvert visu filozofiski. «Es zinu, ja strādāšu, tad panākumi būs!» Uz šo skolu gājis ļoti apzināti, jo jau 8. klasē bijis mērķis te nokļūt. Sajutis, ka tā varētu būt vieta, kur attīstīt savas spējas. Gājis uz visu banku - gan piedalījies skolas olimpiādē, kur gan godalgotās vietās neesot ticis, gan pēc tam iestājpārbaudījumos. Tos izturējis un nu esot šeit, par ko esot ļoti priecīgs.