Sešgadīgais skolā? Tikai ne obligāti

Pēc diviem gadiem bērni pirmajā klasē sāks iet no sešu gadu vecuma, jo, lūk, pārāk ilgi izglītojamie aizsēžas skolas solos – šis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paziņojums kārtējo reizi satricinājis sabiedrību, izraisot sašutuma vilni. Gan vecāki, gan skolotāji, gan pedagoģijas zinātnieki uzskata, ka šādu normu nevajag noteikt kā obligātu, jo no tā ieguvumu nebūs.

Īpaši grūti - zēniem

«Tas, ka visiem būs jāmācās no sešu gadu vecuma, ir galīgs neprāts. Šāds obligātums ne pie laba nenovedīs, jo netiek ņemtas vērā bērna attīstības īpatnības. Meitenes vēl spēs tikt galā ar jaunajiem pienākumiem un statusu, bet ar zēniem būs grūti, jo viņu garīgā attīstība nenotiek tik ātri, viņos uzrāviens sākas vēlāk,» teic Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas profesore Ausma Špona. Kā piemēru viņa min sevi sešu gadu vecumā un savu brāli, kas bijis kādu gadu vecāks. Abi sākuši skolas gaitas vienlaikus (skolas direktors gan pieņēmis jauno skolnieci visai negribīgi, jo esot par mazu 1. klasei), un galu galā viņa pat pārcelta uz otro klasi, kur gan mazajai Ausmai radušās problēmas, jo lasīt, rēķināt nebijis grūtību, bet nemācējusi rakstīt. Skolu beigusi 14 gadu vecumā, kamēr brālim pamatskolā viegli negājis, tikai pēc 14 gadu vecuma sācis strauji iet uz priekšu un tehnikumu absolvējis kā teicamnieks.

A. Špona ir par to, lai 1. klasē sāktu iet septiņu gadu vecumā un vidējā izglītība aizņemtu 11 gadus, nevis 12, kas tiešām ir par daudz. Ekonomiskie apsvērumi un atsauce uz Eiropas Savienību - tie neesot pārliecinoši argumenti. «Kāpēc naudai ir lielāka nozīme par mūsu bērniem? Nu nedrīkst tā spēlēties ar jauno paaudzi. Nav tāda vienota lineāla, kuru pielikt visiem klāt. Netiek arī ņemts vērā tas, ka, piemēram, Itālijā vai Spānijā bērni attīstās ātrāk nekā mēs, ziemeļnieki,» sašutumu neslēpj profesore. Viņa atgādina, ka tāds periods jau bija Latvijas izglītības sistēmā, kad bērni sāka skolu sešu gadu vecumā. Un kas noticis? Puse mazo skolēnu 1. klasē bijuši teju otrgadnieki, jo nav tikuši līdzi mācību programmai.

Pārblīvētas programmas

Sākumskolas pedagogi uz šo IZM lēmumu skatās piesardzīgi un pat filozofiski: sak, gan jau mainīsies ministrs, un kas zina, kas atkal notiks. Turklāt izskatoties, ka to visu grib izdarīt bez papildu finansējuma, kas vēl jo vairāk liek apšaubīt iecerētā kvalitāti. Katrā ziņā esot bažas, ka nomainīsies tikai pirmklasnieku gadu skaits, bet pārējais viss paliks tāds pats, pārblīvēto programmu ieskaitot. «Tas, kas bērnam ir jāapgūst jau pirmajā klasē, ir patiešām saturiski apjomīgi. Ko matemātikā mācījās deviņdesmitajos gados un ko tagad - salīdzināt grūti,» norāda Tukuma Ernesta BirzniekaUpīša 1. pamatskolas sākumskolas skolotāja Rudīte Miklašēviča. Viņa uzskata, ka iesēdināt solā sešgadīgu bērnu, liekot viņam tajā pavadīt vairākas stundas, nav pareizi. Jā, ar bērnu ir jānodarbojas - un jo agrāk, jo labāk, taču atbilstoši viņa vecuma īpatnībām. Ir taču dažādas interešu izglītības iespējas: zīmēt, dejot, dziedāt, galu galā - spēlēties...

Arī Kuldīgas novada sākumskolas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Ilona Incenberga norāda uz to, ka septiņos gados ir labākais laiks, kad sākt skolas gaitas, jo tad bērna lasīt un rakstītspējas tikai sāk attīstīties. Savukārt abstraktā domāšana sāk darboties ap gadiem vienpadsmit. Atsaukšanās uz ārzemju pieredzi, kur bērnus sāk mācīt no pieciem gadiem, šķiet, ir pārprasta - tās programmas, ko apgūst mazie tur, ir krietni atvieglotas, salīdzinot ar Latvijas apjomīgajiem mācību standartiem. I. Incenberga vērš uzmanību arī uz to, ka, lai gan liekas, ka mūsu bērni ir gudrāki nekā viņu vienaudži pirms pārdesmit gadiem, tas lielākoties ir tikai vienā jomā - tehnoloģijās. Diemžēl ne valodas attīstībā, ne lasītprasmē uzlabojumu nav, drīzāk ir arvien vairāk problēmu.

Liels lēciens no dārziņa uz skolu

Arī vecāki par šādu obligātumu nav sajūsmā. «Pati esmu pārliecinājusies, ka vienam gadam ir liela nozīme. Vecākais dēls sāka iet skolā teju pilnos septiņos gados, bet otrs, kam gadi mainās decembrī - sešos. Teikšu atklāti, ja mazākā pirmās klases skolas gaitās nepalīdzētu vecākais puika, tad nezinu, kā būtu tikusi galā. Ar mācībām nebija tas grūtākais, cik ar darba organizāciju: kad kur jāiet, kas jāņem līdzi,» stāsta biedrības Latvijas Vecāku kustība pārstāve Zane Johansone. Viņa uzsver, ka lēciens no bērnudārza uz skolu ir milzīgs. Ne velti, lai padarītu šo pāreju vieglāku, vienā otrā bērnudārza vecākajā grupā šad un tad izmantojot darba lapas un arī uzdodot mājas darbus. «Bet vai tā galu galā nenonāksim pie tā, ka sāksim sūtīt skolā arvien jaunākus bērnus?» retoriski vaicā Z. Johansone, piebilstot, ka viņa tomēr esot par to, ka vecākiem, konsultējoties ar pirmsskolas psihologu, jādod iespēja izvēlēties - laist bērnu sešos vai septiņos gados. Ja tomēr grib paātrināt skolas beigšanas vecumu, varbūt pagarināt skolas gadu un ļaut skolēniem pabeigt mācīšanos 11 gados.