Andris Jaunsleinis: Visiem pedagogiem vajadzētu būt vienā sistēmā

No 1. jūnija pašvaldībām, kur ir rindas uz bērnudārziem, pašām bija pilnā apmērā jāpārņem to bērnu pieskatīšanas veidu finansēšana, kam nav vietas pašvaldību bērnudārzos.

Kā ar šo problēmu tās tiek galā, kā pašvaldības amortizēs pedagogu algu reformu, jo īpaši pirmsskolā, kur pedagogi kārtējo reizi atstāti brīvā peldējumā? Kādas valsts līmenī plānotās izmaiņas varētu sagaidīt pašvaldības tuvākajā laikā, Neatkarīgās intervija ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītāju Andri Jaunsleini.

Neatkarīgā: - 5. jūlijā apstiprināts un jau 1. septembrī stāsies spēkā jaunais pedagogu atalgojuma modelis, saskaņā ar kuru dažas pašvaldības saņems mazāk, citas - vairāk nekā līdz šim. Kā to vērtējat?

Andris Jaunsleinis: - Kā tas strādās, kā darbosies skolotāju un bērnu proporcija, redzēs, kad šie teorētiskie aprēķini tiks iedarbināti. Jau izskanējis, ka Rīgas dome to apstrīdēs Satversmes tiesā, jo Rīgai vienīgajai ir noteikta īpaša proporcija (Rīgā pedagogu algas aprēķināšanai piemērots koeficients 16,5, citām lielajām pilsētām - 16, pārējām pašvaldībām - 15,5). Bet jārēķinās, ka, palielinot algu, palielināta arī skolotāju slodze, tādējādi algas palielinājums būs nosacīts un mānīgs (nostrādāto stundu skaits likmē palielināts no 30 līdz 40 - B.L.). Bet, tā kā neviens ar šo modeli nav īsti apmierināts, varam pieņemt, ka tas nav nosliecies nevienā pusē un ir kaut kāds kompromiss, daļa iebilžu ņemtas vērā.

- Piekrītat, ka Rīgas pedagogi tiks diskriminēti?

- Koeficients viņiem ir īpašs, bet nevaru spriest, cik tas pamatoti. Bet Rīgā, tāpat kā arī citās lielās pilsētās, situācija nav viennozīmīga. Nav tā, ka Rīgā nekas nebūtu darīts izglītības sistēmas sakārtošanā, arī pēdējos gados Rīga ir slēgusi skolas un optimizējusi skolu tīklu. Katrā pilsētā ir specifiska situācija, dažādi faktori.

- Neapmierinātas ir arī mazās skolas, mazajām pašvaldībām vēl papildus būšot jāmeklē līdzekļi šo skolu uzturēšanai. Varētu sekot jauns skolu slēgšanas vilnis, varbūt ne tik daudz saistībā ar pedagogu algām, cik ar noteikto skolēnu skaitu klasē?

- Uz šā gada 1. septembri nekas vairs nevar mainīties, jo visi lēmumi ir pieņemti jau iepriekš, skolas slēgšana jāpiesaka pusgadu iepriekš. Ja, piemēram, pēkšņi būtu ārkārtas situācija, uz skolu neatnāktu daudzi bērni, skola mākslīgi būtu jāuztur pusgadu. Visu izmaiņu ietekmi varēs izvērtēt pēc mācību gada sākuma, un pēc tam nepieciešamības gadījumā varēs runāt par kādām korekcijām. Ministrs jau arī teicis, ka nekas nav iecirsts akmenī.

- Uz pašvaldībām lielāku ietekmi atstās pirmsskolas pedagogu algu palielināšana.

- Tās ietekme uz pašvaldībām kopumā ir 24 miljoni eiro.

- Pirmsskolas pedagogiem atalgojums pieaugs tikai līdz 620 eiro, kamēr pārējiem - līdz 680 eiro. Pašvaldības aicinātas iespēju robežās celt bērnudārzu pedagogu algas tuvāk šiem 680 eiro. Ir dati, kādā apmērā pašvaldības varēs tās paaugstināt?

- Tas ir kuriozi, ka valdība nevar pateikt, cik jāmaksā.

Pirmsskolas pedagogu algas pašvaldību budžetā pēkšņi Krievijas krīzes laikā nonāca 1998. gadā, kad valsts pārtrauca viņus finansēt. Pašvaldībām bija dilemma - likvidēt bērnudārzus vai samazināt citus izdevumus un pārņemt pirmsskolas pedagogu algas. Šis jautājums diemžēl daudzu gadu laikā tā arī nav sakārtots. Manuprāt, visiem pedagogiem vajadzētu būt vienā sistēmā, jo pašvaldību rocība ir dažāda, ne visām pašvaldībām viegli samaksāt valsts noteikto algu pirmsskolas pedagogiem, kamēr, piemēram, pašvaldības vadītāja alga citviet ir pat zemāka, lai gan atbildības līmenis cits.

Ziņas par to, cik, kura pašvaldība varēs samaksāt pirmsskolas pedagogiem, neapkopojam. Iespēju robežās tās piemaksās, bet tas arī rada iekšējas problēmas, spiedienu uz citām algām, kas pašvaldību darbiniekiem nereti ir vēl zemākas un ievērojami zemākas nekā valsts pārvaldē. Tāpēc labāk būtu, ja visi pedagogi būtu vienā sistēmā. Ja valsts nevar uzreiz pārņemt visu pirmsskolas pedagogu algu izmaksu, kas būtu ap 40 miljoniem plus 24 miljoni jauno algu līmeņa sasniegšanai, tad valsts varētu vismaz finansēt algu pieaugumu. Un varētu vienoties, ka arī bāzes finansējumu valsts pakāpeniski pārņem trīs vai vairāk gados. Mēs piedāvājām šādu variantu, bet nepiekrita.

- Jautājums - no kā to finansēt. Vai, piemēram, pašvaldības varētu atteikties no kādas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļas, lai šo sistēmu mainītu?

- Tā nebūtu īsti godīgi, jo mēs jau savulaik finansējām pirmsskolas pedagogus, atņemot līdzekļus kam citam! Viņi vēsturiski nebija pašvaldību pārziņā, tādēļ arī nedomāju, ka mums būtu jāatsakās no kādas IIN daļas. Tas būtu normāls kompromiss, ja valsts uzņemtos finansēt algu pieauguma daļu, tad nebūtu jāzīlē, vai pašvaldības to nodrošinās vai nē. Domāju, 5-7 gados to varētu izdarīt, ja būtu vēlēšanās. Mums jau krājas virsū arī citi pienākumi.

- Ir kas jauns pašvaldībām uzlikts bez finansējuma avota?

- Sociālās iemaksas nepilnu slodzi strādājošajiem jānodrošina no pilnas minimālās algas. Nepilnu slodzi strādā, piemēram, daudzi pulciņu vadītāji, bibliotekāri, kuri tagad pašvaldībām izmaksās dārgāk, tas prasīs vairākus miljonus eiro. Nākamgad gan šīs iemaksas ir vēl 2/3 no minimālās algas sociālajām iemaksām, bet no 2018. gada tās jau būs pilnā apmērā. Valsts neapmaksātas pagarinātas dienas grupas skolās, kas prasa 5,5 miljonus eiro. Algas palielinājums pedagogiem izdara spiedienu uz visu sistēmu - palielinot vieniem, grūti nepalielināt citiem. Jau iepriekš līdz ar minimālās algas celšanu alga zemāk atalgotam darbiniekam ar augstāko izglītību tika pietuvināta apkopējas atalgojumam. Ja tagad parādās sistēmā pirmsskolas pedagogs, kuram maksās, piemēram, 620 eiro, tikpat maksā nodaļas vadītājam pašvaldībā, bet nodaļu speciālistiem - mazāk. Tā varbūt nebūs Rīgā, bet vairākās citās pašvaldībās gan.

- No otras puses, Finanšu ministrija ziņo, ka 2016. gada pirmajā pusē pašvaldību budžetā bijis 127,8 miljonu eiro pārpalikums, visvairāk Rīgā, Daugavpilī, Jūrmalā, un arī 2017. gadā plānoti un garantēti pašvaldību IIN ieņēmumi par 6,7% lielāki nekā šogad. Ar to nepietiks, lai piemaksātu pirmsskolas pedagogiem?

- Šogad ir ap 80 miljoniem eiro pieaugums, bet trešdaļai pašvaldību budžeta pieauguma nav, bet papildu izdevumi visās jomās visiem vienādi.

- Tas ir tāpat kā ar vidējo slimnieku temperatūru?

- Jā, nevar teikt: jums ir tik liels ienākumu pieaugums, te jums jauni izdevumi! Jāskatās konkrēti!

- Kādu redzat risinājumu? Pašvaldību izlīdzināšanas fonds arī neatrisina visas problēmas.

- Problēma ir valstī kopumā nelielās algas, jo īpaši laukos, nodokļu nemaksāšana. Reģionos viena problēma rada nākamo - tur ir zems atalgojums, bet, ja ir ģimene, darbinieks saņem nodokļu atvieglojumus un samaksā ļoti maz IIN, līdz ar to pašvaldībām ir zemāki ienākumi. Turklāt IIN sadales koeficientu rēķina ar divu gadu nobīdi, mēs šogad strādājām pēc 2014. gada IIN rādītājiem.

Ir jau mēģinājumi kaut ko darīt reģionālajā politikā, darbojas Latgales atbalsta programma, ir pieejami struktūrfondi uzņēmējdarbības atbalstam un infrastruktūrai, nav tā, ka reģionālās attīstības labā nekas netiek darīts. Bet investīcijām ir laika nobīde, un tomēr ļoti spēcīga ir ēnu ekonomikas ietekme. Pat Daugavpils ilgu laiku bija dotāciju saņēmēja no izlīdzināšanas fonda.

- LPS nav paudusi sajūsmu par potenciālo VID vadītāju Ingu Koļegovu. Kādas jums pretenzijas?

- Ieņēmām neitrālu pozīciju, jo kadru politika tomēr ir ministra kompetence. Mēs vairāk akcentējām darāmo. Ar iepriekšējo VID vadību vienojāmies, ka pašvaldībām jābūt pieejamai plašākai informācijai par uzņēmējiem, kas darbojas to teritorijā, tad arī tās varēs pielikt savu roku cīņā pret ēnu ekonomiku. Uzņēmējiem, kas maksā nodokļus un adekvātas algas, arī varētu būt pozitīvs atbalsts dažādu jautājumu risināšanā.

- Priekšrocības pašvaldību iepirkumos?

- Ne iepirkumos. Jebkuru jautājumu risināšanā. Bieži esam spiesti atbalstīt skaļāko kliedzēju, neraugoties uz to, ka tam ar nodokļu nomaksu nav bijis tik spīdoši.

- Vēl kaut ko gaidāt no VID vadības?

- VID jāturpina būt draudzīgākiem pret uzņēmējiem, kas maksā nodokļus, no otras puses, jābūt nesaudzīgiem pret tiem, kas tos nemaksā. Bet esmu jau teicis, ka ēnu ekonomika ir privātā sektora problēma, un valsts un pašvaldību uzdevums būtu reizi trijos mēnešos noklausīties ziņojumu, kā iet privātajam sektoram cīņā ar ēnu ekonomiku.

- Bet publiskais sektors ir atkarīgs no ieņēmumiem no privātā sektora!

- Jā, bet paši privātie cieš no šīs ēnu ekonomikas un nevienlīdzīgās konkurences, tad lai privātie sastāda plānu, kā tiks ar to galā, un ziņo, kā iet ar plāna izpildi.

- Izklausās utopiski. Jūnijā beidzās valsts dotācijas bērniem, kuriem nav vietas pašvaldību bērnudārzos. Pašvaldības ir spējušas to kompensēt vai atrisināt?

- Iespēju robežās jautājumi tiek risināti. Bet te arī ir tā, ka valsts pati izdomāja maksāt dotācijas, īsti nekonsultējoties un nerēķinoties ar pašvaldībām. Kad tās ieviesa, pašvaldībām bija atņemta iespēja paņemt kredītus, nevarējām ne skolas, ne bērnudārzus būvēt.

- Kāpēc?

- Tās bija 2008., 2009. gada krīzes sekas - visu aiztaisīja ciet.

- Tad varbūt tas arī bija labākais risinājums - kompensēt aukļu pakalpojumus?

- Tad šai sistēmai vajadzēja darboties līdz brīdim, kamēr problēma tiek atrisināta.

- Bet vismaz Saeimas deputāti saka, ka valsts nāca pretī pašvaldībām un uzņēmās šo dotāciju izmaksu, dodot laiku tām rast risinājumu rindu problēmai, bet ilgāk atbalstīt tās pašvaldības, kuras šo savu pienākumu neveic, kamēr citas jautājumu ir sakārtojušas, arī nav godīgi.

- Jā, viņi gan nestāsta to, kā tas izskatās no privātā biznesa puses, kas aiz tā visa stāv, no kurienes nāca idejas un kas tās virzīja! Un kāds ir cenu pieaugums pēc 1. jūnija privātajos bērnudārzos! Problēma bija apmēram 19 pašvaldībās. Pirms ievieš kādu jaunu elementu, varēja visi sapulcēties kopā. Bet diskusijas bija vienīgi par to, kā izdalīto naudu aizvadīt līdz privātajiem bērnudārziem. Parlaments nobalsoja un vienkārši sadalīja politiski naudu.

- Kā šo problēmu vajadzēja risināt?

- Runājot ar pašvaldībām! Risinājumi varēja būt dažādi. Piemēram, līdzfinansēt un atļaut ņemt kredītus bērnudārzu būvei. Vajadzības dažādās teritorijās var būt atšķirīgas. Bet tas toreiz netika izrunāts. Tādi lēmumi ir slikti - pēkšņi kaut ko finansēt un tad pēkšņi pārtraukt, neraugoties uz to, ka problēma nav atrisināta, un sūtīt pie pašvaldībām, tāpat kā pirmsskolu pedagogu algu pieaugums uzvelts uz pašvaldībām.

Vājā vieta rindu problēmas risināšanā drīzāk ir valsts un pašvaldību dialoga trūkums. Vajadzētu ar tām pašvaldībām, kur tā vēl ir problēma, vienoties par laika grafiku, ko katrs dara, ko finansē, nevis vienkārši pārtraukt līdzfinansējumu. Tad vēl kādās pašvaldībās varbūt nav tie politiskie spēki, kuri patīk valdībai, bet iegriež jau nevis kādiem politiskajiem spēkiem, bet iedzīvotājiem, līdzīgi kā ar investīciju iespēju nogriešanu Rīgai.

- LPS sākusi sarunas ar valdību par nākamā gada budžetu. Ir kādi klupšanas akmeņi?

- Pagaidām vēl ir sarunas tikai par Finanšu ministrijas pārziņā esošajām jomām. Tur nekas daudz nemainās, bet dažas lietas vēl ir neskaidras, tostarp par minimālās algas celšanu. Diemžēl pašvaldībās ir diezgan daudz darbinieku ar minimālo algu, un pašvaldībām tās pieaugumu būs grūti nosegt. Līdz 2008. gadam pašvaldības pašas noteica savu atalgojumu, bet tad ieviesa vienoto atalgojumu sistēmu, līdz ar ko vidējais atalgojuma līmenis pašvaldībās nokritās par apmēram 10%, kas jau bija krietni zemākas nekā valsts pārvaldē. Bet sistēma iepriekš bija elastīgāka, varēja piemēroties darba tirgum. Tagad diference veidojas arvien lielāka, jo pašvaldību budžeta pieaugums ir par mazu visu izdevumu segšanai un atalgojuma palielināšanai. Mēs arī saskaramies ar to pašu, ko valsts pārvalde - darbinieku aiziešanu uz privāto sektoru. Manuprāt, nevajadzētu būt tik lielai valsts un pašvaldību darbinieku atalgojuma atšķirībai, kas ir vidēji ap 40%.

- Ekonomikas ministrijai padomā likuma grozījumi, ar kuriem Konkurences padomei ļaus bargāk vērsties pret pašvaldību nepamatotu iejaukšanos uzņēmējdarbībā. Jūs to redzat kā problēmu?

- Uzņēmējdarbībā galvenais visiem darboties pēc vieniem spēles noteikumiem, nedrīkstētu izmantot kādas šķērssubsīdijas.

- Likums nosaka, ka pašvaldība var darboties ar savu uzņēmumu tirgū, ja tā novērš kādas tirgus nepilnības vai nodrošina stratēģiskus pakalpojumus, drošību. Kā šajā kontekstā iekļaujas, piemēram, pašvaldības uzņēmums Aqua Riga ar ūdens ražošanu, līdzīgi ilgi strīdi notiek par pašvaldību bezmaksas avīžu darbību reklāmas tirgū.

- No visām 119 pašvaldībām tikai apmēram astoņos, deviņos to izdevumos ir reklāmas, un arī tad jautājums, vai tā ir reklāma vai informācija par kādu pasākumu. Pārējiem reklāmu nav. Problēmas drīzāk ir ar reģionālo presi, tās kvalitāti, kas ievērojami kritusies, kas arī finansējuma, pasūtītāju trūkuma apstākļos ir saprotams. Bet - izdodiet tik kvalitatīvu reģionālo presi, ka visi ir gatavi to pasūtīt! Saka, ka neviens informatīvos biļetenus nelasa, dzirdam pārmetumus par pseidožurnālistiku, bet mūsu SKDS pasūtītā aptauja rāda, ka iedzīvotāji ļoti pozitīvi vērtē pašvaldību informatīvos izdevumus kā informācijas avotu. Tie jau radās, lielā mērā aizpildot reģionālās preses trūkumus. Reģionālo presi nekad visi nepasūtīs, bet jautājums ir, kā nodrošināt cilvēkus ar informāciju, jo īpaši informatīvā kara laikā.

Uzņēmējdarbībā pašvaldības vai valsts pamatā darbojas jomās, kur privātais uzskata, ka risks ir pārāk augsts, banka nedod kredītu uzņēmuma attīstīšanai, bet pakalpojums iedzīvotājiem ir vajadzīgs. Tad valsts vai pašvaldība var uzņemties risku un izveidot uzņēmumu, kuru pēc tā nostabilizēšanas var arī pārdot privātajam. Pašvaldības mērķis nav pelnīt ar uzņēmējdarbību, un es neteiktu, ka pašvaldībām būtu tādi uzņēmumi, kas nestu milzu peļņu.

- Kā ar Rīgas ūdeni?

- Rīgas ūdenī no sabiedrības puses investēti lieli līdzekļi, tostarp struktūrfondu nauda, kā rezultātā tiek iegūts kvalitatīvs ūdens. Ja vēl pēc visu rīdzinieku apgādes ar ūdeni tas paliek pāri, var šo ūdeni tirgū pārdot un, piemēram, no papildu ieņēmumiem samazināt tarifus.

- Tad jāgaida tarifu samazinājums?

- Tīri teorētiski tā varētu rīkoties, neredzu tur neko sliktu. Bet, ja pašvaldība izveido uzņēmumu, kas nespēj tirgū darboties, tā izmaksas nav konkurētspējīgas, tad tam nav jēgas. Un nedrīkstētu saņemt no tarifiem naudu, šķērssubsidēt uzņēmumu un radīt tam priekšrocības tirgū. Kāpēc ūdeni, kas paliek pāri, neizmantot, ja to var sapakot pudelēs, pārdot un gūt papildu ieņēmumus? Viss nav tik melnbalts.