Latvijas skolēniem sudrabs un bronza dabaszinātnēs

© F64

Ik gadu Latvijas skolēni piedalās starptautiskās mācību priekšmetu olimpiādēs.

Arī šovasar jau notikušas piecas, un trijās no tām - ķīmijas, fizikas un bioloģijas - Latvijas komandas guvušas sudraba un bronzas kaluma medaļas. Vēl savu kārtu gaida informātika un ģeogrāfija, un jācer, kādā no tām mūsējiem izdosies saņemt arī augstāko apbalvojumu.

Matemātikas olimpiādē, kas notika Ķīnas pilsētā Honkongā, Latvijas komandai nebija tie spožākie rezultāti - kopumā divas atzinības, ko ieguva Aleksejs Popovs un Reinis Cirpons no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. «Patiesībā abiem puišiem pietrūka pavisam maz līdz bronzas medaļai - tikai divu punktu, vēl arī trešajam dalībniekam vajadzēja tikai nedaudz, lai gūtu balvu,» teica komandas vadītājs Jevgēnijs Vihrovs. Viņš uzskata, ka tajā, ka mūsējiem ar katru gadu rezultāti matemātikā krītas, pie vainas esot motivācijas trūkums. Lai sagatavotos šā mācību priekšmeta olimpiādei, jāiegulda liels darbs - lielāks nekā informātikā, kur Latvijas komanda ik gadu iegūst augstas raudzes godalgas.

Cīrihes pilsētā Šveicē, kur norisinājās 47. starptautiskā fizikas olimpiāde, Latviju pārstāvēja Reinis Irmejs, Helvijs Sebris, Krišjānis Puduls (visi trīs - no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas), Gints Bauda no Mārupes vidusskolas un Dmitrijs Redins no Daugavpils Krievu vidusskolasliceja. Starts izdevās veiksmīgs, un kopvērtējumā R. Irmejs izcīnīja sudraba, bet H. Sebris - bronzas medaļu.

K. Puduls un G. Bauda saņēma atzinības rakstus. Arī 27. starptautiskajā bioloģijas olimpiādē Hanojā Vjetnamā mūsējie plūca laurus: kopvērtējumā sudraba medaļu izcīnīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolnieks Ņikita Trojanskis, bronzu ieguva Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieks Valts Krūmiņš, bet Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolniece Aleksandra Boikova - atzinību. Ņ. Trojanskis starptautiskajā bioloģijas olimpiādē piedalījās jau otro reizi pēc kārtas un ir ievērojami uzlabojis savu sniegumu, iepriekšējā gadā Dānijā iegūto bronzas medaļu nomainot ar sudrabu. Savukārt V. Krūmiņš Hanojā ieradās uzreiz no Honkongas starptautiskās matemātikas olimpiādes, pastāstīja Latvijas Universitātes pārstāve Agnese Kokina, kas bija delegācijas sastāvā. Lai pierādītu savu izcilību bioloģijā, skolēniem bija jāveic četri laboratorijas darbi (katrs 1,5 stundas garš) un divi apjomīgi teorētisko uzdevumu bloki (katrs 3 stundas garš). Praktiskajos darbos skolēniem bija jānosaka vietējo tauriņu un augu sugas, jāveic DNS molekulārās analīzes, kas ļāva noteikt pacienta vielmaiņai atbilstošās zāļu devas, kā arī jāpēta Vjetnamas kafijas antioksidatīvās īpašības.

Labs Latvijas skolēnu komandas sniegums bija arī 48. starptautiskajā ķīmijas olimpiādē Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi - tajā mūsu komandas kontā tika viena sudraba medaļa, ko ieguva Rīgas valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolnieks Ritums Cepītis, un bronzas godalga - Rīgas 10. vidusskolas 12. klases skolniekam Gļebam Jeršovam, kā arī atzinības raksts Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolniekam Naurim Narvaišam.



Latvijā

Dzinēju trūkuma dēļ lidmašīnas paliek uz zemes, tāpēc tiek atcelti reisi, un nacionālā aviokompānija “airBaltic” cieš zaudējumus – tādu cēloņsakarību ķēdi atklājis “airBaltic” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Bet jau pirms diviem gadiem tapa zināms, ka aviokompānija pasūtījusi lidmašīnas ar garu mūžu nestrādājošiem dzinējiem. Bija iespējams prognozēt, ka tie visi ātri vien izies no ierindas.

Svarīgākais