Mūžizglītībā ieguldīs 27 miljonus eiro
Mūžizglītība Latvijā nav tā populārākā izglītība: to neizmanto pat 10% iedzīvotāju.
Iemesli tam ir vairāki, arī piedāvājuma vienpusīgums, finanšu un pakalpojuma kvalitātes trūkums. Lai šo jomu sakārtotu un nodarbinātajiem būtu lielākas iespējas pārkvalificēties un paaugstināt savas profesionālās prasmes, sistēmas attīstībā tuvāko sešu gadu laikā tiks ieguldīti 27 miljoni eiro.
Ņemot vērā pašreizējo nestabilitāti darba tirgū, kas visvairāk skar darbiniekus ar zemu prasmju un kvalifikācijas līmeni, līdz 2022. gada beigām pieaugušo izglītības sistēmas attīstībā tiks ieguldīti ievērojami līdzekļi - kopumā 27 miljoni eiro. No kopējā valdības apstiprinātā finansējuma nepilni 23 miljoni eiro būs Eiropas Sociālā fonda līdzekļi, bet četri miljoni eiro - valsts budžeta līdzfinansējums, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas ir izstrādājusi MK noteikumus, kuri paredz, kā tiks izmantots ES fondu finansējums.
Uzlabot situāciju nepieciešams arī tāpēc, ka līdz 2020. gadam profesionālā tālākizglītība būs nepieciešama aptuveni 20% (120 tūkstošiem) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, liecina Ekonomikas ministrijas dati. Tāpēc ir būtiski jau tagad veikt papildu atbalsta pasākumus, lai veicinātu nodarbināto iesaisti pieaugušo izglītībā. IZM norāda, ka profesionālajai pilnveidei vai jaunas kvalifikācijas ieguvei atbalstu varēs izmantot strādājošie vecumā no 25 gadiem, tajā skaitā ar zemu izglītības līmeni vai izglītību specialitātē, kurā vērojams vai nu darbaspēka trūkums, vai arī piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Lielāku atbalstu paredzēts sniegt sociālā riska grupu nodarbinātajiem un tādiem, kas vecāki par 50 gadiem, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.
Viens no šķēršļiem, kas parasti apgrūtina mūžizglītības pasākumu efektivitāti, ir tas, ka par šo jomu atbild vairākas ministrijas. Šoreiz to kūrēs IZM, konkrēti - Valsts izglītības attīstības aģentūra, kura solās sekot, kur un kā tiek izmantots finansējums, lielāku uzsvaru liekot arī uz pakalpojuma sniedzēju atlasi. Nav noslēpums, ka nereti tieši kvalitatīva pakalpojuma sniedzēju (šajā jomā strādā daudz privāto uzņēmumu) trūkums padara pieaugušo izglītību mazāk pievilcīgu. Projekta īstenošanā tiks piesaistītas pašvaldības, Nodarbinātības valsts dienests un izglītības iestādes, arī augstskolas (daudzās šobrīd ir atsevišķa mūžizglītības nodaļa).
Liepājas universitāte varētu būt viena no tām, kur apgūt papildu vai jaunas zinības varētu tie skolotāji, kam pedagogu algu reformas dēļ nāktos zaudēt darbu. Gatavību šo pienākumu uzņemties apliecina arī Liepājas universitātes Mūžizglītības nodaļas vadītāja Ilma Neimane. Viņa uzskata, ka studiju virzienu ietvaros augstskolām vajadzētu arī piedāvāt tālākizglītības kursus. Noteikti svarīgi būtu to visu sasaistīt ar darba tirgu un tā pieprasījumu, lai izvairītos no liekas dublēšanās un vienveidīguma. Šobrīd viens no mūžizglītības vājumiem ir tas, ka lielāks akcents likts uz vidējo izglītību un vienkāršāko prasmju apgūšanu. Tiem, kam jau ir augstākā izglītība, bieži vien nav lielas izvēles profesionālo kompetenču paaugstināšanā. Ne jau visiem vienmēr arī vajag svešvalodu vai datorzinības kursus, ko piedāvā tālākizglītības centri. Arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) Mūžizglītības nodaļa būtu ar mieru iesaistīties projektā, teica RTA pārstāve Antra Kļavinska. Jau tagad RTA piedāvā profesionālās pilnveides kursus, kas esot gana iecienīti kvalitātes dēļ (labi pasniedzēji). Atšķirībā no LiepU augstskola sadarbojas ar NVA bezdarbnieku apmācībā (izmantojot kuponu sistēmu).