Arodbiedrība klauvēs pie pašvaldību godaprāta

Tā kā daļa pašvaldību nav gatavas ar šā gada 1. septembri maksāt 620 eiro par slodzi pirmsskolas pedagogiem, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi nosūtīt vēstules visām vietvarām, lūdzot rast iespēju tomēr šādu summu bērnudārzu audzinātājiem nodrošināt. Atbildes tiks gaidītas līdz 17. augustam, un tikai pēc tam LIZDA domās par tālākajiem soļiem.

Jau tagad esot zināmas vairākas vietvaras (piemēram, Daugavpils), kas publiski paudušas, ka tās nevarēs no jaunā mācību gada sākuma samaksāt pirmsskolas pedagogiem 620 eiro par slodzi, bet tikai 560 eiro, savukārt citas mutiski apliecinājušas gatavību to darīt - ja ne agrāk, tad ar nākamā gada 1. janvāri, pēc vakardien notikušās arodbiedrības ārkārtas valdes sēdes pastāstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Tāpēc nolemts sūtīt vēstuli visām 119 pašvaldībām, aicinot informēt - vai tās varēs šādu summu atļauties jau šogad. LIZDA rīkosies atkarībā no tā, kādas atbildes saņemšot, un tad 24. augustā padomes sēdē tiks pieņemts lēmums. Ja lielākā daļa vietvaru piekritīs maksāt minēto summu, dalīborganizācijas atsevišķi vērsīsies pie tām, kas to būs atteikušās darīt. Ja izrādīsies, ka vairākums atsakās, tad, iespējams, nāksies domāt par kādām citām aktivitātēm - tostarp protestiem. Viņa pieļauj, ka tiks vākti paraksti, lai rosinātu mainīt Ministru kabineta (MK) noteikumus, nosakot, ka 620 eiro tiek maksāti - ja ne no 1. septembra, tad no 2017. gada 1. janvāra. Galvenais tomēr esot ievērot vienlīdzību. I. Vanaga vērsa uzmanību uz to, ka tad, kad dokumenti tika izstrādāti, pašvaldības neesot iebildušas. Un tad pēkšņi noticis neparedzēts un krass pavērsiens, kam arodbiedrība nav bijusi gatava. Vakardien, tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem, LIZDA saņēmusi apliecinājumu, ka sākotnēji vietvaras tiešām neesot protestējušas pret algu palielinājumu arī pirmsskolu pedagogiem (kas strādā ar bērniem vecumā līdz četriem gadiem). Arodbiedrība tāpat ir apņēmusies vērsties starptautiskajās organizācijās, arī OECD, kas vienmēr iestājusies par vienlīdzīgu attieksmi izglītības darbinieku vidū.

I. Vanaga arī uzsvēra, ka LIZDA un vēl citas organizācijas (LPS, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība) vakar lūgušas Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un premjeru Māri Kučinski izņemt no 12. jūlija MK sēdes dienaskārtības vairākus normatīvos aktus, kas paredz noteikt algu aprēķināšanas kārtību vairākiem pedagogu sektoriem, piemēram, speciālo izglītību, internātskolu, privāto mācību iestāžu pedagogiem. Arodbiedrības priekšsēdētāja to pamatoja ar nepieciešamību iepazīties ar dokumentiem, kurus saņēmusi tikai sestdien, un ne viņa, ne citi LIZDA darbinieki nav paspējuši to izdarīt tik īsā laika sprīdī. Iespējams jau, ka viss šajos dokumentos esot korekti, bet par to tomēr esot jāpārliecinās. «Citādi mums vēlāk pārmetīs - sak, paši zaudējāt modrību, tagad nu samierinieties ar notikušo,» teica I. Vanaga. Viņa arī piebilda, ka tāda steiga, izskatot papildu dokumentus, nav pieļaujama un patlaban sociālā dialoga «rāmim» pārkāptas visas robežas.

Tā kā šie normatīvie akti nav saskaņoti arī ar citiem sociālajiem partneriem, LIZDA lūgusi to skatīšanu pārcelt uz nedēļu. IZM un MK esot apsolījuši to izdarīt. Lai gan it kā teikts, ka šis jautājums aiziet uz 19. jūlija valdības sēdi, tomēr I. Vanaga esot dzirdējusi kuluāros runājam, ka tam varētu veltīt ārkārtas valdības sēdi šajā piektdienā, 15. jūlijā.