Augstskolas strīdas par 115 miljonu eiro sadali

Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts zinātnes un inovāciju jomā kopā ar valsts līdzfinansējumu 115 miljoniem eiro nav sadalīts taisnīgi, jo nav ņemts vērā zinātnisko institūciju (ZI) izcilības rādītājs un attīstības potenciāls, uzskata Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Organiskās sintēzes institūts (OSI). Citas augstskolas gan nav tik kritiski noskaņotas, norādot, ka «labāk kaut kas nekā nekas».

Latvija Eiropas Komisijai ir ziņojusi, ka zinātnes finansējuma sadalījums notiek, ņemot vērā konkrētās institūcijas sniegumu un attīstības potenciālu, norāda RSU pārstāvis Edijs Šauers. Diemžēl realitātē tas nav noticis, jo lauvas tiesa nonāks Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) budžetā, pārējiem atmetot krietni mazākas summas. Izskatoties, ka IZM ierēdņu piedāvātā formula naudas sadalījumā balstās uz iepriekšējā ES fondu periodā piešķirtā finansējuma apjomu, nevis izcilības izvērtējumu, tāpēc vairākas augsta līmeņa pētnieciskās institūcijas saņems ievērojami mazāk nekā būtu pelnījušas. Tā tas noticis ar OSI, kura rezultāti ir izcili, bet finansējums - proporcionāli neatbilstošs.

Farmācijai pārāk maz

RSU vērš uzmanību uz to, ka IZM piedāvātā finansējuma modelis nav izdiskutēts ar ZI un nav caurspīdīgs, kā arī ministrija nav spējusi izskaidrot tās piedāvātos aprēķinus. Nav arī izvērtēts farmācijas nozares pienesums tautsaimniecībai, atvēlot neadekvāti zemus procentus no kopējiem līdzekļiem. RSU ir pārliecināta, ka pētniecībai un zinātnei veselības jomā būtu jānovirza daudz vairāk naudas. «Ja reiz mums ir iespēja saņemt ES fondu līdzekļus, tie daudz vairāk būtu jānovirza sabiedrības veselībai - jāmeklē risinājumi, lai iedzīvotāji Latvijā vecumdienas sagaidītu ne tikai zaļos mežos un plašos laukos, bet arī veseli un gatavi dot savu artavu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Ieguvēja būtu visa sabiedrība - zinātnes augļus varētu baudīt visi. Tukši lauki un meži bez cilvēkiem būs vajadzīgi vien citu valstu uzpircējiem un izcirtējiem. Vai to mēs gribam?» neizpratni pauž RSU rektors Jānis Gardovskis.

Procesu nevajag kavēt

Arī OSI direktors Osvalds Pugovičs ar rūgtumu konstatē, ka izskatās - farmācija nav valsts prioritāte. Tomēr, lai arī kā būtu sadalīta nauda, to jāsāk lietot pēc iespējas ātrāk, citādi var nepaspēt to apgūt. Tam piekrīt arī Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Iekšēji kašķi tikai kavējot procesu. Strīdu iemesli zināmā mērā esot meklējami RSU un LU konkurencē un mēģinājumos «privatizēt» medicīnas jomu. Tas viss mazliet atgādinot «viensētas domāšanu». Vidzemes augstskolas rektors ir pārliecināts, ka attīstība iespējama sadarbojoties, nevis norobežojoties. Viņam personīgi pret finansējuma piešķiršanas principiem un teritoriālo kartējumu neesot iebildumu. Skaidrs, ka lielākajām augstskolām un ZI jāsaņem vairāk, jo uz to pleciem turas Latvijas pētniecība.

RTU studiju prorektoram Tālim Juhnam pret formulu nav lielu iebildumu. Tā esot redzama Ministru kabineta noteikumu projektā: sarežģīta, tomēr loģiska, un ir skaidrs, «par ko naudu dod», piemēram, tajā ir ietverta gan sadarbība ar industriju, gan kapacitāte, gan spēja konsolidēties. Mainīt to nozīmētu kavēt Eiropas naudas apgūšanu.

Kur nauda, tur neapmierinātie

Rektoru padomes (RP) priekšsēdētājs un DU rektors Arvīds Barševskis teic: skaidrs, ka tur, kur ir nauda, vienmēr būs apmierinātie un neapmierinātie. Viņš piekrīt, ka pret aprēķinu formulu varētu rasties iebildumi, jo tā ir izdevīgāka lielajiem spēlētājiem, tomēr pārtaisīt to diez vai būtu reāli. «Tas tomēr ir kaut kas nekā nekas,» atzīst A. Barševskis. Arī DU cerējusi uz lielāku summu, taču tāpēc negrasoties noņemt to citiem. Apvienojot pētniecības resursus ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu, izdevies iegūt vairāk naudas, nekā to iegūtu, startējot vienai pašai.

Ministrija RSU pārmetumus nosauc par nekorektiem. Turklāt galīgais lēmums vēl jau neesot pieņemts, šobrīd vēl tiek izskatīti priekšlikumi. IZM pārstāve Edīte Olupe atgādina arī, ka 115 miljoni eiro ir tikai viena daļa no zinātnei pieejamā kopējā finansējuma, ir vēl virkne citu, tostarp jaunajā augstākās izglītības finansēšanas modelī ir paredzēti līdzekļi pētniecībai.

ES struktūrfondu (kopā ar valsts līdzfinansējumu) atbalsts zinātnei (2016- 2020), miljonos eiro

Zinātnisko institūtu kapacitātes stiprināšanai un infrastruktūras attīstībai: 115,25

Pēcdoktorantūras granti: 64,03

Praktiskie pētījumi zinātniskajās grupās: 76,51

Inovācijas granti studentiem: 34

Starptautiskās sadarbības atbalsts: 32,55