Par neatdotu grāmatu LU prasa 100 latus
Kāda bijusī Latvijas Universitātes (LU) studente no mācību iestādes saņēma ziņu, ka viņas parāds par laikus nenodotu grāmatu pārsniedzis 100 latu. Nenoliedzot, ka grāmatu LU bibliotēkas nodaļā nav atdevusi, viņa bija spiesta atzīt, ka naudas parāda nomaksai nav.
Bibliotēkā neslēpj, ka nokavējuma nauda ir augstāka nekā citur, lai atgūtu mācību līdzekļus.
Bijusī studente mācības pametusi pirms vairākiem gadiem. "Tiešām aizmirsu atdot bibliotēkā grāmatu, kura maksāja trīs, varbūt četrus latus. Aizbraucu no Latvijas. Visu šo laiku nesaņēmu ziņu, ka man ir parāds. Janvārī lauku adresē pienāca vēstule, ka mans parāds ir vairāk nekā 100 latu. Visu laiku tika aprēķināta kavējuma nauda – desmit santīmu par katru dienu," stāsta jauniete. Ieraugot tādus skaitļus, viņa steigusi uz bibliotēku un rakstījusi iesniegumu, lai parādu atlaiž, jo neesot naudas tā nomaksai. Parādniece nu spriež, ka būtu bijis lietderīgi saņemt atgādinājumu jau tad, kad parāds sasniedzis 10 latu.
LU bibliotēkā gan uzsver, ka viņu interesēs ir atgūt grāmatas. Tāpēc arī nokavējuma nauda noteikta augstāka nekā citās bibliotēkās, jo LU grāmatu krātuvei ir saistības arī pret studentiem. Ja viņi nevar grāmatu saņemt, tad ir spiesti to kopēt. Turklāt LU studējošie par to ir informēti un arī parakstījušies, ka apņemas ievērot iekšējās kārtības noteikumus.
LU bibliotēkas oficiāli sagatavotajā atbildē teikts, ka katram lietotājam iepriekšējā dienā pirms izdevuma nodošanas termiņa uz viņa norādīto e–pasta adresi tiek nosūtīta automātiska atgādinājuma vēstule, bet elektroniskas atgādinājuma vēstules par kavējuma naudu nosūta reizi mēnesī. Ja kavējuma nauda pārsniegusi 100 latu, tad divreiz gadā tiek nosūtīta izdrukāta atgādinājuma vēstule.
Būtībā jau students zina, ka, pārtraucot attiecības ar LU, jānokārto saistības ar bibliotēku. Arī kavējuma naudas apmērs ir zināms. Turklāt pastāv vismaz pieci veidi, kā pagarināt grāmatas izsniegšanas termiņu, un soda nauda par to netiek aprēķināta. Bibliotekāri atzīst, ka problēmas rodas ar studentiem, kas pārtrauc attiecības ar Universitāti pirms diploma saņemšanas.
LU bibliotēka ir pietiekami pretimnākoša, izvērtējot parādnieka attaisnojošos vai mazāk attaisnojošos iemeslus, kāpēc viņš aizmirsis ceļu uz bibliotēkas nodaļām un ne zvanot, ne skaipā, ne elektroniski, ne kopkatalogā nav pagarinājis grāmatas lietošanas termiņu. No Neatkarīgajai sniegtās atbildes izriet, ka parādnieks ir tiesīgs rakstīt iesniegumu LU bibliotēkas direktorei par nokavējuma naudas atcelšanu vai samazināšanu, pievienojot attaisnojošus dokumentus, piemēram, slimības lapas kopiju. Lēmumu pieņem LU bibliotēkas direktore Iveta Gudakovska. Viņa saka – ja kāds parādnieks neatdod grāmatu, piemēram, 1000 dienu, tas nozīmē, ka vismaz 100 studentiem ir liegta iespēja izmantot šo mācību līdzekli. Pērn bibliotēkā bija 37 000 lasītāju, parādnieku skaits tomēr ir salīdzinoši neliels.
Pat tad, ja students grāmatu neatdod un parādu nemaksā, LU bibliotēka tiesu izpildītājus neapzinīgajam neuzrīda, vienīgi pārtrauc apkalpošanu vai izslēdz un neļauj izmantot kopkatalogu. Starp citu, bibliotēkai būtu tiesības iesaistīt arī tiesu izpildītājus un tādā gadījumā sankcijas būtu daudz bargākas. "Ārzemēs nebūtu iedomājams, ka students neatdod grāmatu bibliotēkai. Pie mums tas diemžēl ir sabiedrības attieksmes jautājums pret bibliotēku," konstatē I. Gudakovska.