Arī internātskolas gaida netīkamas pārmaiņas

© F64

Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sāka strādāt pie pedagogu algu reformas, liels akcents tika likts arī uz skolu optimizāciju. Nu pašvaldības nepatīkami pārsteigusi ziņa, ka tām nāksies ne tikai savilkt ciešāk skolu tīklu, bet arī pārņemt savā pārziņā internātskolas, ko līdz šim finansēja valsts. Ja tā notiks, daļa šo mācību iestāžu arī tiks slēgtas.

Patlaban 16 internātskolām, kurās mācās ap 2500 audzēkņu, 2016. gadā finansējums kopumā ir 11,7 miljoni eiro (uzturēšana - 4,8 miljoni, pedagogu darba samaksa - 6,9 miljoni). Ja IZM ar nākamo gadu pārtrauc pārskaitīt naudu pašvaldībām, tad daļai vietvaru var nākties lemt par šo skolu slēgšanu. Tā Kokneses novada Vecbebru profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas uzturēšana vien prasītu no vietvaras gadā vairāk par pusmiljonu eiro jeb vienu sesto daļu no pašvaldības budžeta (kopējais budžets ir trīs miljoni eiro), Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības komitejā savu satraukumu pauda Kokneses novada domes galvenā grāmatvede Iveta Mikāla. Viņa uzsvēra, ka viena pati vietvara šādu nastu pacelt nevarēs.

Eiropa paprasīs naudu atpakaļ

Turklāt izglītības iestādē realizēti vairāki projekti ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu. Ja šo projektu mērķus nevarēs īstenot, tad nāksies ES atmaksāt vairāk nekā miljonu eiro. Kur Koknese ņems šādu summu - atbildes neesot. Arī citu pašvaldību pārstāvji piebalsoja: ja valsts atteiksies no finansēšanas, tad daļa vietvaru nespēs tās uzturēt. Iznākot, ka IZM rosinājums vietvarām uzņemties finansēšanu ir skaistā iesaiņojumā slēpts pamudinājums slēgt internātskolas. Un labākās būs tās pašvaldības, kas slēgs pēc iespējas vairāk izglītības iestāžu.

Vaiņodes internātpamatskolas direktors Reinis Ulberts ironiski piebilda, ka ne jau pirmo reizi tiek mesta acs uz šīm skolām kā uz naudas avotu. Viņš arī atgādināja, ka jau pirms desmit gadiem, kad tikusi veidota Ģimenes lietu ministrija, šāda doma bijusi, un toreiz izdevies pārliecināt, ka nevajag atteikties no šīm skolām. Tagad atkal kāpsim uz tā paša grābekļa? Diemžēl dzīves īstenība ir tāda, ka joprojām ir gan bāreņi, gan bez vecāku gādības palikuši bērni, gan no maznodrošinātām ģimenēm - viņiem šādas vietas ir un būs vajadzīgas. Ierēdņi bieži vien spriežot par lietām, ko viņi nezina. Viņš aicināja IZM nepārsteigties un neļaut pieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Arī ministrs taču apgalvojis, ka revolūcijas nevajag, jo pēc tām paliekot tikai drupas.

Jāraizējas Labklājības ministrijai

Savukārt Kandavas novada domes priekšsēdētājs Normunds Štoferts izteica izbrīnu - kāpēc gan pašvaldībām jāmeklē risinājumi, kā finansēt. Tā ir sociālā joma - tātad lielākoties Labklājības ministrijas pārziņā. Valstij jānākot ar modeli, kā to darīt, un tad var palīdzēt to pieslīpēt. Tāpat neesot saprotams, kāpēc tas tiek dzīts cauri līdz 2017. gada 1. janvārim, nevis no 1. septembra. Arī Mālpils domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs neslēpa niknumu: šobrīd notiekošais radījis gan pedagogiem, gan pašvaldībām, gan vecākiem, gan bērniem daudz stresa un neziņas. Lēmumi tiek pieņemti bez diskusijām un seku izvērtēšanas. Bet galvenais - šķiet, nevienu neuztraucot, kas notiks arī internātskolu bērniem, ja skolas tiks slēgtas. Arī tas, kā dome tiks galā ar visu šo jezgu, IZM nesatraucot. Jau divus gadus Mālpils cīnoties ar valsti, lai tiktu atjaunots Mālpils profesionāli tehniskās skolas finansējums. Un re - nu arī internātskola būs jāuztur pašvaldībai!

Audzēkņu mazāk

IZM Izglītības departamenta vadītāja Evija Papule atzina: viņu priecējot, ka pašvaldības sākušas pastiprināti domāt, kā tālāk uzturēt savā teritorijā esošās skolas. Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka audzēkņu skaits internātskolās arvien sarūk. (To rāda arī LPS sagatavotie dati, kuros var redzēt, ka piecās skolās šis skaitlis sarucis jau zem simta.) Katrā ziņā neesot runa par skolu slēgšanu, jo to izlemt varot tikai vietvaras. Turklāt skolu uzturēšana tā īsti neesot bijusi IZM funkcija, izņemot speciālās skolas. Katrā ziņā, IZM esot gatava ieklausīties priekšlikumos un veidot arī darba grupu, kur pieņemt izsvērtu lēmumu un palīdzēt rast naudas avotus. Taču viņa neslēpa, ka lielā mērā tā būs arī politiska izšķiršanās.



Latvijā

Otrdien valdības sēdē tika izskatīts daudzmiljardu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” sasāpējušais jautājums. Kā jūs domājat, ar ko bija aizņemti ministri, kamēr tika izskatīts šis Latvijas valstij un tautai (bet ne viņiem pašiem personīgi) arhisvarīgais jautājums?

Svarīgākais