Jaunais pedagogu algu modelis guvis sociālo partneru konceptuālu atbalstu, tomēr izglītības nozarē strādājošie ar to nav apmierināti – it īpaši Pierīgas skolotāji, kuriem var ievērojami sarukt darba samaksa. Šā reģiona pašvaldību vadītāji atbildīgajām institūcijām ir sagatavojuši protesta vēstuli, aicinot nepieļaut šādu soli.
Lielākie iebildumi Pierīgas pašvaldībām ir pret skolotāja un skolēnu skaita attiecībām. Pašlaik uz katru pedagogu ir vidēji 8,12 bērni, bet Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šo proporciju plāno palielināt līdz 14. Šādas izmaiņas novedīs pie tā, ka algas vairākumam šā reģiona pedagogu nevis pieaugs, bet samazināsies un skolu direktoriem nāksies 1. septembrī meklēt pedagogus, Neatkarīgajai teica Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes priekšnieks Oļģerts Lejnieks. Pozitīvi esot, ka skolēnu skaits un summa par likmi pieaug, tomēr realitātē likmju skaits samazināsies.
Lai protestētu pret šādu netaisnību Pierīgas pašvaldību vadītāji bija sanākuši kopā un parakstīja vēstuli, kas adresēta IZM, Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), premjeram Mārim Kučinskim un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai. O. Lejnieks uzsvēra, ka Pierīgas novadu vadītāji ir kareivīgi noskaņoti un prasīs tikšanos ar premjeru, ja netiks uzklausīti un krasi tiks paaugstināta skolotāju un skolēnu skaita attiecība. O. Lejnieks akcentēja arī citus problēmjautājumus. Piemēram, par «13% fondu», kas it kā paredzēts pedagogu motivācijai. Taču no tā ir jāsamaksā gan par pagarināto grupu, fakultatīvajām stundām, burtnīcu labošanu, atbalsta personālu un daudz ko citu, tā ka skolotāju stimulēšanai pāri nepaliek. Iepriekš tomēr visam tam bijuši atvēlēti 40% no kopējā finansējuma.
Arī LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka joprojām ir daudzas neskaidrības. IZM līdz šim nav pārrunājusi ar pašvaldībām vairākus svarīgus punktus, arī to, kas apmaksās brīvpusdienas, interešu izglītību, atbalsta personālu un pirmsskolas pedagogus. Pašlaik LPS esot veikusi aptauju, lai noskaidrotu vietvaru vadītāju viedokli par šiem jautājumiem. Neesot zināmi arī IZM veiktie aprēķini, tāpēc sīkāk komentēt esot grūti. LPS esot pieprasījusi, lai tie būtu pievienoti Ministru kabineta noteikumiem, un tad arī rakstīs atzinumu. Tālākā pašvaldību rīcība esot atkarīga no tā, vai iebildumus un ieteikumus ņems vērā, sacīja I. Dundure.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga pauda neapmierinātību par IZM izplatīto informāciju par straujo pedagogu algu kāpumu. Tā bijusi vien sabiedrības maldināšana un pedagogu prestiža graušana. Pozitīvi esot tas, ka pēdējā darba grupas sanāksmē 6. maijā panākta vienošanās, ka ar vietvaru būs jāsaskaņo slodzes aprēķināšanas principi, lai būtu skaidrs, kā tā veidojas. Esot arī nolemts, ka finansējuma sadale notiks nevis vienreiz, bet divreiz gadā, tāpat vienojušies, ka nākamajā gadā vēl varēs darboties apvienotās klases pamatskolā (7.-9.) un vidusskolas posmā - ar noteikumu, ka pamatskolā varēs būt četri kopēji mācību priekšmeti, bet vidusskolā - divi. Tomēr vēl daudz kas palicis neskaidrs, un I. Vanaga pauda cerību, ka dokumentu saskaņošanas un tālākās virzīšanās procesā vēl panāks korekcijas.