Sporta treneri jūtas nenovērtēti

Sporta skolu viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir treneru algas. Tās ir mazākas nekā vispārizglītojošo iestāžu sektorā. Lielā darba pienākumu slodze, bet nevienlīdzīgais atalgojums novedis pie tā, ka sāk trūkt šo speciālistu. Nozares ministrs atzīst šo darba samaksas problēmu, solot triju gadu laikā to atrisināt.

Pēdējos 15 gados skolēnu skaits ir krities, un tas atsaucies arī uz sporta skolu audzēkņu skaitu. Ja 2005. gadā bija 53 000, tad tagad ir 34 000. Taču, salīdzinot ar treknajiem gadiem, jauno sportistu ir vairāk, sastādot 16,27% no visa skolēnu skaita valstī, Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padomes (LSIIDP) seminārā teica nozares asociācijas vadītāja Diāna Zaļupe. Viņa norādīja, ka, salīdzinot ar kultūras jomu, sportisti ir vairāk apdalīti. Ja profesionālās ievirzes kultūras programmās iesaistīti 23 900 audzēkņu, tad sportā – 34 000. Tajā pašā laikā kopējais finansējums kultūrā ir pat par diviem miljoniem lielāks, līdz ar to arī summa uz vienu audzēkni iznāk lielāka. Arī izglītojamo treneriem vidēji ir vairāk nekā vispārizglītojošā skolā (attiecīgi 22,3 un 10,5). Savukārt alga ir vien 369,30 eiro pēc nodokļu nomaksas, uzsvēra D. Zaļupe. Tāpēc nav brīnums, ka šajā jomā ir vakances (it īpaši ārpus lielajām pilsētām), jo augstākais, ko var nopelnīt, strādājot divas slodzes, ir ap 800 eiro. Nav iespēju saņemt ne prēmijas, ne citas piemaksas (retā pašvaldībā piefinansē), arī piepelnīties (it īpaši laukos) iespēju ir maz. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka jāstrādā teju bez pārtraukuma gandrīz visus 12 mēnešus gadā – bieži vien arī nedēļas nogalēs, kad ir sacensības, vasarās, kad ir intensīvākais nometņu laiks. Arī pienākumu nasta nav mazā – treneris nereti ir gan skolotājs, gan šoferis, gan krāvējs.

LSIIDP valdes priekšsēdētāja akcentēja arī citas problēmas. Viena no tām – treneru sertifikācija. Ja federācijās treneru algas var noteikt, kā grib, tad sporta skolotājiem vienīgās piemaksas var saņemt par kvalifikāciju. Ja pat parasto skolu pedagogu vidū šī sistēma nav ieguvusi atzinību un tiek zemu vērtēta, tad sporta iestādēm tā ir pavisam nepiemērota, jo tām ir sava sistēma, skaidroja D. Zaļupe. Taču, tā vietā, lai to sakārtotu, tā tiek vilkta garumā, un joprojām nav arī izveidota darba grupa.

Rūgtus vārdus nozares vadītāja veltīja arī federācijām (it īpaši slēpošanas), kas diskriminējot sporta skolas un neuzskatot par vērā ņemamiem partneriem. Arī asociācija nesaņemot nekādu valsts līdzfinansējumu, jo federācijās netiek uzņemta.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, runājot par naudām, atzina, ka līdz šim attiecībā uz pirmsskolas pedagogiem un sporta treneriem, salīdzinot ar vispārizglītojošo skolu sektoru, ilgstoši valdījusi nevienlīdzība. Tā būtu jānovērš, un arī treneriem triju gadu laikā algām būtu jāsasniedz 1000 eiro par likmi. Šobrīd ministrs vēl nebija gatavs atklāt jaunā darba samaksas modeļa skaitļus, vien norādīja, ka ar tiem iepazīstinās aprīļa pēdējā nedēļā. Viņš gan piebilda, ka kopumā sporta nozares budžets ir pieaudzis par 20% un tāds tas, visticamāk, paliks arī nākamgad. Arī par kvalifikācijas pakāpēm ministrs piekrita – tās būtu maināmas, uzsverot nevis māku rakstīt papīrus, bet gan strādāt ar jauno paaudzi.

Profesionālās ievirzes sports Latvijā:

• 70 sporta skolu un klubu

• Aptuveni 34 000 audzēkņu, kas ir

• 16,27% no visa skolēnu skaita

• 40 sporta veidu

• 1452 treneri

• Nozares finansējums: 11 miljonu eiro

• Trenera darba alga par likmi: 369,30 eiro «uz rokas»