Reformas būs! – tā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tas pirmām kārtām attieksies uz pedagogu algām, taču tāpat izmaiņas notiks izglītības saturā un arī skolu tīklā – ne tikai vidusskolu, bet arī 7.–9. klašu grupā, nosakot arī tur skolēnu minimumu.
Pedagogu algas
Pirmais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbs ir pie pedagogu mērķdotācijas palielinājuma sadales (9 miljoni eiro šogad un 27 miljoni eiro nākamgad). Tas veidos ap 10% kāpumu skolotāju algām, taču ir nepietiekami, tāpēc jāmeklē līdzekļi no iekšējiem resursiem, norādīja K. Šadurskis, piebilstot, ka ne viss ir jālauž un jāsāk no jauna, jāuzlabo jau esošais, un uzlabojumi jāsasniedz soli pa solim. Lai apmierinātu ne tikai vispārējās izglītības pedagogu, bet arī pirmsskolu un arī augstskolu mācībspēku vajadzības, būtu vajadzīgi vēl 50 miljoni eiro. Premjers Māris Kučinskis gan paskaidroja, ka no nākamā gada visu nozaru jaunajām politiskajām iniciatīvām kopumā pieejama būs tik liela summa, tāpēc lielāks akcents būs vien jāliek uz katras ministrijas iekšējiem resursiem.
Skolu tīkls
Viens no šo finanšu avotiem varētu nākt no skolu tīkla optimizācijas. Tas, ka tā noteikti jāturpina, esot pilnīgi skaidrs. Un tas attiecas ne tikai uz vidusskolu posmu, bet arī pamatskolām. Uz to uzmanību vērsa arī premjers, uzsverot – nav normāli, ka teju 100 skolās uz trim skolēniem ir viens pedagogs. Arī K. Šadurskis pauda pārliecību, ka nav nākotnes mācību iestādei, kurā 7.–9. klašu posmā kopumā ir desmit un mazāk bērnu. «Apvienotās klases šajā vecuma posmā ir aizpagājušais gadsimts, tāpēc tādas prakses turpmāk nebūs,» teica ministrs. Tāpat kā vidusskolā, kur 10. klases atvēršanai tiks noteikts zemākais slieksnis, arī pamatskolas pēdējās trijās klasēs tas varētu būt 21 skolēns kopumā (sākotnēji gan šķita, ka ministrs domā šo skaitu vienā klasē, tāpēc zālē iestājās satraucošs klusums, jo skaidrs, ka dažā novadā tad būtu jāslēdz visas pamatskolas, atstājot tikai sākumskolu posmu, uz kuru šie limiti neattieksies). K. Šadurskis arī paskaidroja, ka IZM piedāvās rekomendējošus nosacījumus pašvaldībām par skolu iedalījumu un prasībām katrai no kategorijām (republikas lielās pilsētas, teritorijas ar lielu iedzīvotāju blīvumu, 21 pilsēta, 21 lauku teritorija un pārējie).
Stimulējoši koeficienti
Skaidrs, ka vietvarai varētu būt grūti izšķirties par kādas skolas slēgšanu vai reorganizāciju, tāpēc stimulam tiks piedāvāts paaugstināts koeficients tām izglītības iestādēm, kas būs ievērojušas nosacījumus katrai no grupām. «Pašvaldībai būs jāizlemj, vai saglabāt skolu ar mazu koeficientu vai reorganizēt un saņemt lielāku piemaksu, kas ļaus palielināt algas pat par 20–30%,» teica ministrs, pieļaujot, ka būs vajadzīgs pārejas periods, lai ieviestu izmaiņas. M. Kučinskis vēl piebilda, ka kvalitatīvu reformu pamatā ir sadarbība, tāpēc to īstenošanā būs jāiesaistās arī Labklājības ministrijai, kam būs jārūpējas par pedagogiem, kuri paliks bez darba, un Satiksmes ministrijai, kurai būs jārisina bērnu pārvadājumu problēmas, kas radīsies pēc skolu optimizācijas.
Šaubas par ieguvumiem
Savukārt LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis neslēpa šaubas par pedagogu algu reformas tālāko virzību. Patlaban neesot skaidrs, kad un kā tas notiks. Diemžēl neesot arī izpildīti iepriekšējo valdību solījumi par pirmsskolas un pašvaldību profesionāli tehnisko iestāžu finansēšanu. Nav arī izvērtēts, kas notiks pēc vidusskolas un 7.–9. klašu posma slēgšanas: vai tas kompensēs pārvadājumu izdevumus un pedagogu slodžu samazinājumu pamatskolās. Tāpat esot jādomā par internātu nodrošinājumu un izdevumiem, ko tas prasīs no pašvaldībām un arī ģimenēm. Tas var beigties ar to, ka daļa vecāku var izlemt pārcelties uz vietu, kur tuvumā ir skola, un tādējādi atkal veidosies tukšas teritorijas. Problēmas ir arī ar slēgto izglītības iestāžu ēkām – tās nereti stāv neizmantotas gadiem ilgi, jo neder ne biznesam, ne kam citam. Līdz ar to pašvaldībām nākas plānot ik gadu savos budžetos naudu to uzturēšanai, norādīja LPS priekšsēdis.