Ideja par mācību gada pagarināšanu un trešās sporta stundas un vēl citu izmaiņu ieviešanu, ko rosinājis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, nebūt nav jauna.
Nozarē strādājošie uzskata, ka vispirms gan būtu jātiek galā ar pedagogu algām un skolu tīkla sakārtošanu. Ja tomēr vēlas izdarīt šādas korekcijas, tās būtu jāskata kompleksi – ar vispārējās izglītības satura izmaiņām, kuras plānots īstenot 2018. gadā.
Lai gan ministrs ir atzinis, ka mācību slodze skolēniem jau šobrīd ir liela, viņš ir pārliecināts, ka jāatrod veids, kā pievienot trešo sporta nodarbības stundu, jo bērnu mazkustīgums kļūst arvien satraucošāks. Bez šī mācību priekšmeta iecerēts ieviest arī veselības mācību un cilvēkdrošību. Lai slodzi izlīdzinātu, mācību gads būtu jāpagarina par divām nedēļām jūnijā. K. Šadurskis tomēr atzīst, ka sasteigtas reformas nav labs tonis, tomēr pieļauj, ka to varētu ieviest jau no nākamā gada.
Pedagogi un skolu vadītāji gan par šo ministra paziņojumu groza galvu. Viņi atgādina, ka viņa priekšgājējs Roberts Ķīlis jau mudinājis ko tādu darīt, norādot uz skolēnu pārslodzi – lielo stundu skaitu un mājasdarbu apjomu, ko varot atrisināt, pastiepjot garāku mācību gadu. Viņš gan tika rosinājis katrai skolai pašai dot tiesības pieņemt šādu lēmumu. Izskatoties, ka vajadzīgas kārtējās reformas, par ko runāt, jo nopietnas diskusijas par to nav bijis. «Katrs ministrs vēlas gūt ievērību ar kaut kādām reformām. Šīm objektīvu pamatojumu vairākums aptaujāto izglītības iestāžu vadītāju neredz. Skolēnu pārslodzes samazināšanai visdrīzāk būtisku ieguldījumu varētu sniegt iecerētā izglītības satura reforma,» uzskata Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidente Ilze Kalniņa. Viņa mudina vispirms izvērtēt situāciju – stundu skaita palielināšana nenozīmē, ka skolēni nodarbosies vairāk ar sportu. Starp citu, tie, kas sportu nemīl, cenšas izvairīties arī no sporta stundām un meklē dažādus ieganstus, lai uz tām neaizietu. Daudz lielāka uzmanība jāpievērš skolēnu motivēšanai nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Galu galā pašlaik skolas, ja vēlas, var nodrošināt trīs sporta stundas uz fakultatīvo stundu rēķina. Arī veselības mācībai kā atsevišķam priekšmetam skolu direktori neredzot jēgu. Visas tēmas jau tiekot iekļautas sociālajās zinībās, audzinātāja stundās, bioloģijā, sportā un arī citur.
Gan LIVA, gan pedagogi uzsver, ka jau tagad eksāmenu un pārbaudes darbu sesija ietiecas jūnijā un to vadīšanā, novērošanā un labošanā tiek iesaistīti izglītības iestāžu pedagogi. Nereti jūnijā un arī citos vasaras mēnešos ir dažādi sporta, interešu izglītības un kultūras pasākumi (piemēram, dziesmu un deju svētki), un to rīkošanā piedalās nozarē strādājošie. Tāpat skolu direktori apšauba, vai ir produktīvi sēdēt karstā laikā klasēs, kuras nav aprīkotas ar labu ventilāciju vai kondicionieriem. Jārēķinās arī ar to, ka šādas izmaiņas prasīs finansiālos ieguldījumus, lai nodrošinātu nepieciešamo skolēnu pārvadāšanu, ēdināšanu, personāla algas un daudz ko citu.
Viedokļi
Pēteris ŠEVČENKO, Natālijas Draudziņas vidusskolas direktors:
– To visu ir viegli piedāvāt, bet grūti realizēt. Tas jārisina kompleksi. Ja kādu stundu pieliekam klāt, tas nozīmē, ka kāds mācību priekšmets ir pamatīgi jāapcērp. Tātad uzreiz atduramies pie organizatoriskiem jautājumiem. Ja tomēr pagarinām gadu, tad varbūt lemjam par to, ka samazinām skolēnu kopējo apmācību laiku par veselu gadu?
Dace EGLĪTE, Cēsu Draudzīgā aicinājuma ģimnāzija:
– Principā jau es domāju, ka tas nav prāta darbs – uzlikt vēl papildu slodzi mūsu bērniem. Kārtējā ministra kārtējā iedoma. Ja tomēr kaut ko nolemj pagarināt, tad noteikti ne jūnijā, bet augustā, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Pavasarī jau tā visi ir ļoti noguruši, tāpēc papildu stundām īpašas jēgas nebūtu. Starp citu, skolas diena Latvijā ir ļoti gara – Skandināvijas valstīs jau trijos pēcpusdienā skola ir ciet, bet pie mums lielai daļai klašu vēl notiek stundas.
Oskars LŪSIS, Pedagogu domes valdes loceklis:
– Vai kāds var apgalvot, ka tas būs ar plusa zīmi? Vai papildu nodarbība dos atdevi? Nesaprotu, kāpēc sporta aktivitātes nevar risināt caur interešu izglītību, kur katram bērnam varētu nodrošināt individuālu pieeju, piemēram, vienam nozīmēt ārstniecisko vingrošanu, citam – peldēšanu. Kāpēc visu vajag pēc principa: obligāti. Ministrijai un ministram vairāk vajadzētu domāt par izglītības satura reformu, kura tika solīta 2018. gadā.
Ināra DUNDURE, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos:
– Vispirms tomēr vajadzētu tikt galā ar pedagogu algu reformu un skolu tīkla sakārtošanu. Joprojām nav skaidrs, kas notiks ar desmit miljoniem eiro, kas rezervēti jaunā modeļa ieviešanai. Ja runā par skolas gada pagarināšanu, jāsaprot, ko tas dos. Kāda ir visa izglītības satura kopaina. Tam visam vajag nopietnus argumentus, tikai tad var nopietni par to runāt.
Dzintars MARKUS, Latvijas Vecāku kustības pārstāvis:
– Svarīgi, lai mums vairāk būtu tādu skolu kā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija. IZM būtu vairāk jādomā, kā sabalansēt izglītības programmas, lai tās būtu jēgpilnas un atbilstu laikmeta prasībām. Varbūt domāt par lielāku specializāciju jau pamatskolas vecākajās klasēs, atvieglot programmu mazākajās klasēs (varbūt saīsinot stundas garumu) un pirmsskolā nepieprasīt, lai bērnam tiktu iemācīts tas, ko var izdarīt skolā. Nenokaut viņos zinātkāri!
Edgars GRIGORJEVS, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks:
– Šāda ideja bijusi ne vienam vien ministram. Arodbiedrībai jau šķiet, ka vajadzētu lielāku akcentu likt uz skolotāju motivāciju. Nesakām, ka jautājumu par skolas gada pagarināšanu vajadzētu pilnībā norakt, tomēr ne šobrīd. Ļaut, lai Valsts izglītības satura centrs un darba grupa strādā pie izglītība satura, un izskatīt to šajā kontekstā.