Trešdiena, 17.aprīlis

redeem Rūdis, Rūdolfs, Viviāna

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

Skolas direktors paveic ministrijas darbu - izstrādā skolotāju algu modeli

© Publicitātes foto

Alternatīvais pedagogu algu modelis, ko piedāvā Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa, ļautu atgriezt skolotāja profesijai prestižu un konkurētspēju, uzskata nozarē strādājošie. Kamēr vairākums pedagogu atbalsta šo variantu, tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sūkstās, ka tas ir pārāk dārgs, lai to ieviestu.

«Ja gribam, lai mašīna labi un ilgi skrien, tad nevaram tajā liet lētu degvielu, tāpat nevaram nodarboties visu laiku ar bedrīšu lāpīšanu tā vietā, lai uzlietu jaunu klājumu,» Neatkarīgajai situāciju skolu reformā līdzībās raksturoja Č. Batņa. Ja gribot atjaunot šīs profesijas prestižu (it īpaši pirmsskolas iestāžu) un redzēt tajā jaunus ļaudis, tad ir jārīkojas. Šis viņa izstrādātais variants, kas tapis sadarbībā ar nozares arodbiedrību un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju (LIVA), esot «praktiķa piedāvājums problēmas risināšanai», kā arī atsaukšanās uz IZM pārmetumu, ka pedagogi tikai kritizējot, bet pašiem nekādu priekšlikumu neesot. Lai arī Č. Batņa vadot lielu mācību iestādi (esot strādājis arī mazākā), tomēr viņš neatbalstot līdzšinējo lielo nevienlīdzību starp mazajām lauku un lielajām pilsētas skolām. Nevarot tā būt, ka algu šūpoles ir no 1700 līdz 750 eiro. Tas vien parādot, ka sistēmā nav viss kārtībā.

Viņa piedāvātajā variantā ir noteikts, ka pedagoga normālais darba laiks ir 40 astronomiskās stundas nedēļā, kamēr IZM piedāvā 36 stundu modeli, kur joprojām saglabājas ievērojama atšķirība starp mazo skolu (klasēs zem 13 skolēniem) minimālo algas slieksni (760 eiro) un lielajām skolām, kur tas būtu 1000 eiro. Č. Batņa piedāvā noteikt maksimālo kontaktstundu skaitu vispārējās izglītības iestādēs – tās būtu līdz 22 nedēļā (profesionāli tehniskajās – 32) un ietvertu arī starpbrīžus, organizatoriskos pasākumus, lai sagatavotu klasi nākamajai stundai, utt. Vienojoties ar mācību priekšmetu skolotāju, direktors drīkst palielināt kontaktstundu skaitu līdz 30 (profesionāli tehniskajās – 36). Papildus obligātajiem pienākumiem algu un darba slodzi aprēķina, ņemot vērā vidējo izglītojamo skaitu klasē atbilstoši mācību priekšmetu grupām. Savukārt pirmsskolas pedagogu maksimālais kontaktstundu skaits būtu līdz 30 stundām nedēļā, ieskaitot organizatoriskos pasākumus mācību telpas sagatavošanai darbam, sanāksmju apmeklēšanu, atbalsta sniegšanu izglītojamo dienas kārtībai paredzēto norišu nodrošināšanai.

Liela daļa pedagogu jau izteikuši atbalstu šim variantam. «Domāju, ka to atbalsta 70 līdz 80% nozarē strādājošo. Protams, ir, kurus tas neapmierina, taču tādu klaju noliegumu es neesmu dzirdējis,» teic Č. Batņa. IZM arī neesot noskaņota negatīvi, tikai vērsusi uzmanību uz pārāk lielajām izmaksām, kas, rupji lēšot, papildus jau esošajam finansējumam prasītu vēl ap 68 miljoni eiro, neskaitot algas pirmsskolas pedagogiem. Ikšķiles vidusskolas direktors gan iebilst šādiem rēķiniem – viņam iznākot uz pusi mazāka summa, turklāt tā nosegtu pilnīgi visa atbalsta personāla algas, kuras šobrīd tiek daļēji nodrošinātas no pašvaldības budžeta, kā arī paredzot jauna amata – karjeras konsultants – ieviešanu izglītības iestādēs. Viņš norāda, ka aprēķini jāveic rūpīgi, to nevarot izdarīt pāris stundu laikā.

Č. Batņa rosina kontekstā ar modeli risināt arī citus jautājumus. Piemēram, valsts mērķdotāciju pedagogu algām novirzīt pašvaldībām, lai tās tālāk naudu sadala izglītības iestādēm. Tāpat arī panākot pakāpenisku pāreju uz valsts finansējumu vismaz piecu un sešus gadus veco bērnu apmācībai.

LIVA prezidentes vietnieks Aivars Mednis kā pozitīvāko šajā modelī min to, ka slodzi rēķina 40 astronomiskajās stundās, kurās ieskaitīti arī papildu pienākumi, ko pedagogs veic skolā. Tāpat viņam uzteicama šķiet atbalsta personāla ieviešana. Par IZM norādēm uz pārāk dārgo modeli – A. Mednis uzsver, ka patiesībā jau šajā variantā algas, kas šobrīd tiek rēķinātas eiro, pat nesasniedz to līmeni, kas bija pirms krīzes latos. Gan viņš, gan Č. Batņa uzsver, ka ilgi domāt un rēķināt vairs nav laika. Divos mēnešos ir jātop gala variantam un jāpieliek punkts divus gadus ilgušajam maratonam. A. Mednis izteica arī cerību, ka algu reformai it kā rezervētie deviņi miljoni eiro pēkšņi nepazudīs un tiks ieguldīti reformas īstenošanā.

Alternatīvā modeļa piedāvājums:

Vispārējās izglītības iestādēs

Pedagogu darba laiks:

40 stundas (astronomiskās) nedēļā

7,19 eiro par vienu darba stundu

Likme 1150 eiro

Valsts ģimnāzijās:

7,90 eiro par stundu

Likme 1265 eiro