Latvijas augstskolas vēl nav parakstījušas līgumus ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par valsts finansēto studiju vietu skaitu, tāpēc tās vēl nav gatavas izpaust nākotnes plānus.
Tomēr tās vismaz šogad sola esošās budžeta vietas saglabāt, gan atzīstot, ka nākamgad ar tām varētu būt lielākas problēmas.
«IZM ir pieņēmusi lēmumu studiju vietas finansējuma aprēķinā atteikties no 2009. gadā noteiktā, par 15% samazinātā studiju izmaksu koeficienta izmantošanas. Mazākais finansējums par valsts budžeta studiju vietu vienkāršākajā pamatstudiju programmā 2016. gadā būs pirmskrīzes līmenī: 1330 eiro, kamēr 2015. gadā tas bija 1130 eiro. Tādējādi ar IZM piešķirto finansējumu LU varēs nodrošināt par 15% mazāk studiju vietu nekā 2016. gadā,» informē LU. Pašreizējais IZM politiskais uzstādījums esot nodrošināt budžeta vietu saglabāšanu dabaszinātņu, tehnoloģiju un matemātikas (STEM) jomās. Pagājušā gada decembrī IZM piedāvājusi apcirpt budžeta vietas sociālajās un humanitārajās zinātnēs LU par 25%. Sarunās ar ministriju augstskola panākusi, ka šis samazinājums nebūs lielāks par astoņiem procentiem.
LU uzsver, ka ir Latvijā vienīgā klasiska tipa universitāte, kuras uzdevums un atbildība ir saglabāt līdzsvarotu visu zinātņu nozaru attīstību. Tāpēc pieņemts lēmums, ka 2016. gadā LU būs trīs veidu studiju vietas – valsts finansētās, pašu studējošo apmaksātās, kā arī vietas, kuras finansēs LU no saviem resursiem, lai kompensētu IZM radīto studiju vietu deficītu. Līdz ar to kopējais vietu skaits, par kurām studējošajiem nebūs jāmaksā, būtiski nemainīsies. To precīzais daudzums tiks noteikts LU un IZM līgumā, kas tiks noslēgts tuvākajā laikā.
Tikmēr Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektors Uldis Sukovskis solās detalizētāku informāciju sniegt tad, kad tiks parakstīta vienošanās ar IZM. Cerot, ka to izdosies izdarīt jau šonedēļ. Viņš vienīgi varot pateikt to, ka «RTU budžeta vietu skaits vasaras uzņemšanā nesamazināsies».
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) situācija esot izanalizēta un dokuments ar augstskolas redzējumu nosūtīts IZM. Atbilde vēl neesot saņemta, tāpēc skaidri pateikt, kā tiks sadalītas budžeta vietas, nevarot, norāda augstskolas studiju un zinātniskā prorektora p. i. Angelika Juško-Štekele. Esot programmas, kurās budžeta vietu skaits tiekot ik gadu samazināts, jo ir mazāk pieprasītas. Taču, ņemot vērā augstskolas jauno statusu, tiek veidotas arvien jaunas programmas, kuras lielākoties ir resursu ietilpīgas, piemēram, inženierzinātnēs vai starpdisciplinārās jomās, tāpēc tām nepieciešamās budžeta vietas izmaksā vairāk nekā citās. «Esam par to informējuši IZM, uzsverot, ka nevaram šobrīd neko samazināt, jo no tā cietīs studiju kvalitāte,» teic A. Juško-Štekele, piebilstot, ka – lai nu kā, šogad situāciju par nekontrolējamu nevarot nosaukt, taču nākamgad tā varētu radīt lielākas raizes. Studenti gan vairāk bažījoties par iespējamo stipendiju apcirpšanu. Tāpat augstskolas saistību apjoms ir pieaudzis, un tas nozīmē, ka «darba mums būs vēl vairāk».