Latvijas skolās pēc diviem gadiem tiks pastiprināti mācīta cilvēkdrošība, izglītojot skolēnus par veselības jautājumiem un rīcību dažādos dzīves gadījumos, īpašu akcentu liekot uz ārkārtas situācijām un negadījumiem. Šim nolūkam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir plānojusi četros gados tērēt ap pusmiljonu eiro. Skolu vadītāji, kas par ministrijas plāniem dzirdējuši vien no masu medijiem, tos vērtē atšķirīgi.
IZM skaidro, ka mācību kursā tiks nodrošināta darba aizsardzības, pirmās palīdzības, ugunsdrošības, elektrodrošības, civilās aizsardzības, vides aizsardzības, veselības izglītības tēmu sistēmiska apguve. Visi šie aspekti tiks integrēti jau esošajos mācību priekšmetos, un ar tiem pakāpeniski iepazīstinās skolēnus visās vecuma grupās. «Tā, lai, skolu beidzot, jaunieši būtu sagatavoti rīcībai dažādās situācijās – gan ģimenē, gan darbā, gan uz ielas, gan ārkārtas situācijās,» uzsver Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks. Lai šos jautājumus vispusīgi aplūkotu, tiks izdota grāmata un metodiskie līdzekļi, kā arī līdz 2018. gadam paredzēts sagatavot 1628 vispārizglītojošo skolu un 102 profesionāli tehnisko skolu pedagogus. No šā gada maija līdz 2017. gadam plānots īstenot pilotprojektu desmit skolās, lai aprobētu izstrādāto saturu, precizētu un papildinātu to. Bet tuvākajā laikā plānots veikt skolēnu zināšanu un prasmju elektronisku diagnostiku par cilvēkdrošības jautājumiem četrās vecuma grupās.
Skolu vadībai par tādu kursu šobrīd ir maza informācija. Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse norāda, ka nav saņēmusi ne vadlīnijas, ne arī citus dokumentus, kas skaidrotu – kas un kā tiks mācīts. «Izmaiņu un jaunumu ir tik daudz, ka uz šo reaģēsim tikai tad, kad būs konkrēta informācija. Esmu gan ļoti piesardzīga par šādu mācību satura papildinājumu. Jau esošais ir ļoti pārblīvēts. Uz kā rēķina to ieviesīs? Ja tomēr ko vēl ieplūdina, tad jāmaina prioritātes.» Arī Jēkabpils pamatskolas direktore Silvija Dreimane neko daudz par cilvēkdrošības programmu nav dzirdējusi. Taču viņa neiebilstot, ja tā tiks mācīta skolā. «Šis jautājums patiesībā ir aktuāls, jo bērniem jāzina, kā rīkoties dažādās ikdienas un ārkārtas situācijās, jābūt atbildīgiem. Un, kas jo svarīgāk, – lai būtu informācijas pēctecība, lai katrā klasē skolēni papildinātu zināšanas. Lai neveidojas pārrāvums un nav sadrumstalotības.» Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons ir pārliecināts, ka to visu vajag, taču liekot lielāku uzsvaru uz praksi, piemēram, kā rīkoties ar ugunsdzēšamo aparātu. Jo ko līdz garas teorētiskas runas un lekcijas, ja bērns nezina, kā noraut aparātam gredzenu un kā dzēst. Taču tādā gadījumā jādomā ne tikai par grāmatām, bet arī par tehnisko nodrošinājumu. Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs rausta plecus: nekas jauns profesionāli tehniskajām skolām tas neesot. Nezinot, vai vēl vajag ko papildināt, ja šie jautājumi jau tiekot skatīti programmas ietvaros – tostarp civilā aizsardzība un darba drošība.