Zilupes vidusskola ir viena no nedaudzajām divplūsmu skolām Latvijā. Latviešu valodā mācības te sāktas vien 1994. gadā, un tagad no 375 audzēkņiem 100 apgūst vispārējās izglītības programmu latviski. Taču nākamgad ir iespējams atvērt tikai vienu 1. klasi, un tajā zinības varēs apgūt latviešu valodā.
Ik gadu par 20 bērniem mazāk
Zilupes skola tika atvērta 1926. gadā – tās atklāšanā piedalījās tā laika izglītības ministrs dzejnieks Rainis. Šobrīd ēka (pēckara gados ir tapusi arī piebūve) ir svaigi renovēta – gan ārpuse, gan telpas, sakārtots arī sporta laukums un teritorija. Padomju gados, kad te mācījās arī skolēni no Baltkrievijas un Krievijas pierobežas, audzēkņu skaits sasniedzis pat 600, taču nu ar katru gadu tas sarūk – vēl pērn bija 400, bet tagad ir 375 skolēni. No tiem 50 mācās mazākumtautību programmu Pasienes pamatskolā, kas ir Zilupes vidusskolas struktūrvienība. Tiesa, tur izveidotas vairākas apvienotās klases, taču vismaz tuvākajā laikā slēgt šo skolu pašvaldības plānos neesot, stāsta Zilupes vidusskolas direktore Alla Čekstere. Un paldies par to, pretējā gadījumā tas nozīmētu lēnu šā ciemata nāvi. Kādreiz skola bijusi arī Lauderos, taču tā jau kopš 2003. gada ir slēgta, un ēka stāv tukša. Kopējās tendences diemžēl ir tādas, ka ik gadu bērnu skaits sarūk aptuveni par 20. Kādreiz bija trīs klašu komplekti, arī vidusskolā, bet tagad katrā plūsmā pa vienai klasei, sākumskolā drīz varēs izveidot tikai vienu klasi. To apliecina arī bērnudārza direktore Irina Agafonova – šobrīd pirmsskolas grupā ir tikai deviņi bērni. Visā bērnudārzā kopumā ir vien 70 un tik tikko var izveidot četras grupas, lai gan vēl pirms ne tik daudziem gadiem audzēkņu skaits pārsniedzis simtu.
Sākums grūts
Pēc kara te mācības notika tikai krievu valodā, un tikai 1994. gadā pēc tā laika direktores Regīnas Iļjinas ierosinājuma te izveidoja latviešu plūsmu. Sākums nebija viegls, jo skolotājiem nācies pašiem apgūt valsts valodu, jo pedagogu, kam latviešu būtu dzimtā valoda, te praktiski nebija. Vispirms izveidota sagatavošanās grupiņa, tad 1. klase, un tā līdz 12. klasei. Vispār jau latviešu novadā ir labi ja ceturtā daļa, tāpēc lielākoties visa komunikācija te notiek krievu valodā. Patiesībā skola ir viena no retajām vietām, kur var dzirdēt valsts valodu. Nu jau te ir izveidojusies stabila latviešu plūsma, tiesa, tajā mācās trešdaļa bērnu. Tomēr pēdējos gados vidusskolas posmā skolēni arvien vairāk izvēloties mācīties latviski. No šā gada divpadsmitajiem astoņi iet latviešu klasē, septiņi – krievu (daļu mācību priekšmetu mācoties kopā), 11. klasē attiecīgi 17 un 8. Eksāmenu rezultāti liecina, ka valsts valodas prasme uzlabojas, teic direktores vietniece Svetlana Kuzmika. Nākamais gads gan būs skolā visai neierasts, jo pirmā klase būs viena, un tajā mācības notiks latviešu valodā. Tiekoties un runājoties ar vecākiem, vairākums izteikuši tieši šādu vēlēšanos. Tie, kas gribēs mācīties krievu valodā, to varēs izdarīt Pasienes pamatskolā, skaidro A. Čekstere. Tā tomēr ir iespēja apgūt valsts valodu labākā līmenī nekā mazākumtautību programmā. To arī apliecināja fakts, ka tad, kad 8. klasē (ar krievu mācību valodu) diviem skolēniem ko pajautāju latviski, ne viens, ne otrs nespēja atbildēt, tikai nopūtās, ka nesaprotot, ko es no viņiem gribot.
Ārpus mācību iespējas
Skolas direktore norāda, ka mēģinot valsts valodas zināšanas stiprināt arī ārpus mācībām. Te tiekot svinēti visi Latvijas valsts svētki, notiek arī dziesmu festivāls, kur dziedot latviešu dziesmas. Darbojas lasītāju klubs un mazā bērnu žūrija, jo pa šiem gadiem izdevies izveidot skolā arī labu latviešu grāmatu krājumu. Daudzi audzēkņi mācās Zilupes Mākslas un mūzikas skolā. Prieks esot arī par deju grupu Tracis, kas pērn ieguvusi tiesības piedalīties Skolēnu dziesmu un deju svētkos. Tāpat te pēc 12 gadu pārtraukuma nostiprinājusies jaunsargu organizācija, kurā šobrīd ir 90 dalībnieku (kad Neatkarīgā viesojās skolā, jaunsargi bija aizbraukuši uz Oskara Kalpaka piemiņas pasākumu Tilžā), bet Pasienes struktūrvienībā darbojas mazpulki. Tāpat Zilupes vidusskolā tiekot rīkoti bezmaksas kursi tiem zilupiešiem, kas grib apgūt latviešu valodu.