FM: Prioritāri izmaiņas jāveic veselības un izglītības nozarēs
Ņemot vērā starptautiski atzītos pētījumos konstatēto, par prioritārajām nozarēm sistēmisku izmaiņu veikšanā ir uzskatāmas veselības un izglītības nozares, uzskata Finanšu ministrija (FM).
FM uzsver - lai nodrošinātu uz rezultātiem balstītu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu un izlietojumu, nepieciešams fundamentāli pārskatīt rezultatīvo rādītāju sistēmas lietojumu budžeta izstrādes procesā. Šādas sistēmiskas izmaiņas ir veicamas ilgtermiņā. Pieejas maiņai ir izvirzāmi divi konceptuāli pamatmērķi - precīzi definēt, ko Latvijas iedzīvotāji iegūst no ieguldītajiem publiskajiem resursiem; pastāvīgi izstrādāt risinājumus, lai ekonomiskāk sasniegtu valstij vēlamo rezultātu.
Minēto pamatmērķu sasniegšanai nepieciešams aktivizēt vairākas vidējā termiņā prioritāri veicamās funkcijas. FM norāda, ka ir jāveicina iespējami augstāka līmeņa rezultatīvo rādītāju integrēšana budžeta struktūrā papildus šā brīža hierarhiski zemākajam darbības rezultātu līmenim, iedzīvinot publisko izdevumu sasaisti ar sasniedzamajiem politikas rezultātiem.
Tāpat rosināts izveidot un ieviest pastāvīgu nozarēs ieguldītā finansējuma un īstenotās nozaru politikas efektivitātes un ekonomiskuma analīzes modeli, pēc iespējas izmantojot starptautiski atzītu praksi un zinātniskos pētījumus. Ministrija arī iesaka pārformulēt budžeta programmām piesaistītos mērķus un rezultatīvos rādītājus, padarot tos izmantojamus analītiskiem mērķiem.
FM ieskatā nepieciešama regulāra izdevumu pārskatīšana, koncentrējot resursu iespējami augstākas prioritātes izdevumiem atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos definētajiem mērķiem. Jāveic budžeta attīstības daļas izdevumu analīze, ieviešot resoru sākotnēji iecerēto mērķu sasniegšanas starpposma uzraudzību.
Rosināts arī izvērtēt valsts budžeta elastības instrumentu ietekmi uz konkrētām programmām piešķirto budžeta līdzekļu mērķtiecīgu izlietošanu. Tāpat FM aicina veikt atsevišķu izdevumu veidu horizontālo analīzi, kur ir pielietojamas atsauces vērtības uz tirgus cenām, kur ir konstatējamas ekonomiski neracionālas vidēja termiņa izdevumu izmaiņu tendences vai izdevumu mainība nav saistīta ar sociālekonomisko raksturlielumu izmaiņām, piemēram, izmaiņas iedzīvotāju skaitā, mācību iestāžu audzēkņu skaitā u.tml.
FM arī rosina ieviest nulles budžeta principu attiecībā uz šai sistēmai piemērotām valsts budžeta programmām vai apakšprogrammām, kā arī pilnveidot budžeta paskaidrojumus, lai sniegtu informāciju par budžetu kā politikas realizācijas instrumentu.
FM norāda, ka minēto uzdevumu izpildei ir pakļautas visas no valsts budžeta finansētās nozares, taču, ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes ieteikumus par Latvijas 2015.gada valsts reformu programmu, par prioritārajām noteikt veselības nozari, tās sasaisti ar labklājības nozari valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontekstā, kā arī sākt izglītības nozares padziļinātu izvērtējumu.