Humanitārās jomas doktorantiem liess atbalsts

© F64

Humanitāro un sociālo nozaru jaunajiem doktorantiem rast līdzekļus, lai strādātu zinātnes laukā, ir teju neiespējami. Valsts atbalsts niecīgs, arī Eiropas Savienības (ES) fondu naudas pēcdoktorantūras pētniecībā paredzētas lielākoties viedās specializācijas jomai.

Patlaban Ministru kabineta (MK) noteikumu projektā noteikts, ka ES finansējums jaunajiem doktorantiem piešķirams piecās jomās: zināšanu ietilpīgā bioekonomikā, biomedicīnā, medicīnas tehnoloģijās, biofarmācijā un biotehnoloģijā, viedajos materiālos, tehnoloģijās un inženiersistēmā, viedajā enerģētikā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kurā par šo jautājumu sprieda zinātnieki un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Finanšu ministrijas (FM) ierēdņi, komisijas vadītājs Jānis Vucāns norādīja, ka tās visas ir pārāk šauras nozares un, šķiet, sociālajām un humanitārajām disciplīnām vienīgā iespēja gūt ES fondu atbalstu ir vien tad, ja māk «pielīmēties» viedajām specialitātēm. Ņemot vērā, ka iepriekšējā plānošanas periodā par Eiropas naudu tika finansēti 400 promocijas darbi, no kuriem liela daļa bija tieši sociālajās zinātnēs (pēc IZM datiem – pat 70%), tad tagad rodas problēma – kā šos jaunos doktorus noturēt Latvijas darba tirgū? Latvijas Universitātes prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā Jānis Ikstens to raksturoja kā nepēctecīgu rīcību un «jau sākotnēji ne pārāk veiksmīgu signālu sūtīšanu Eiropas Komisijai» attiecībā uz atbalstāmajām nozarēm zinātnē. Latvijas Zinātnes padomes locekle ekonomiste Raita Karnīte uzsvēra, ka saredzot tikai divas iespējas, kā finansēt apietās jomas: vai nu piešķirt līdzekļus no ES fondiem, vai valsts budžeta.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa mēģināja pierādīt pretējo – arī citas nozares, ne tikai viedās specializācijas, varot pretendēt uz finansējumu, tostarp fundamentālajām zinātnēm paredzēto. Tiesa, tas esot niecīgs, taču pieejams tas ir. Arī MK noteikumos par pēcdoktorantūras atbalstu, lai gan humanitārās nozares neesot ierakstītas, taču anotācija ļaujot saprast, ka tās tur ir.

Pēc šā paziņojuma komisijā izvērtās spraigas diskusijas, vai tas «ir izlasāms starp rindām» un kā tas būtu saprotams. J. Ikstens teica, ka šādās interpretācijās nesaskatot jēgu, jo Valsts izglītības attīstības aģentūra, kas izvērtē iesniegtos projektu pieteikumus, neko vis nešifrējot, bet turoties pie likuma burta, nepieļaujot nekādas atkāpes. Arī FM pārstāvis Edgars Šadris apliecināja, ka ES finansējums tiešām fokusēts uz tautsaimniecības izaugsmi un ekonomikas transformāciju, neparedzot atbalstu ārpus šīs jomas.

Deputāti gan vērsa uzmanību uz to, ka, tuvojoties Latvijas simtgadei, kā arī valsts drošības apsvērumu dēļ ir būtiski atbalstīt sociālās un humanitārās zinātnes. Ekonomiskais labums nav vienīgais, kas Latvijai vajadzīgs, un tas norādīts arī Nacionālās attīstības plānā, par ko IZM nerunājot. Vispār rodoties iespaids, ka ministrija vairāk domājot par Eiropas Komisiju, nevis Latvijas labklājību. Tika ieteikts IZM noteikumus piekoriģēt tā, lai arī humanitārajai nozarei «būtu iespēja iespraukties» ES fondu atbalstītajā programmā.



Latvijā

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvprojektēšanas vadlīnijas ir mainījušās simtiem reižu, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja bijušais par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.