Bērnudārzos rindas nemazināsies, maksājums pieaugs

© F64

Šobrīd bērnudārzu rinda pastāv 15 Latvijas pašvaldībās, kur bērni apmeklē privātos dārziņus vai viņus pieskata aukles. Tā kā pašvaldībās vidējās izmaksas par bērna izglītošanu pirmsskolas izglītības iestādē krasi atšķiras, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi metodiku izmaksu noteikšanai. Tā stājās spēkā šā gada 1. janvārī.

Metodikas ieviešana nesamazinās rindas uz vietām pašvaldības dārziņos, bet pašvaldībām ļaušot kontrolēt maksājumus, kas būs kļuvuši caurspīdīgāki, jo tagad, aprēķinot viena bērnudārznieka izmaksas, būs jāievēro visiem vienādi 19 kritēriji. Aptuveni tā varētu raksturot jaunās metodikas jēgu.

VARAM izplatītajā informācijā citēts ministra padomnieks Jānis Eglīts: «Mūsu galvenais uzdevums bija nodrošināt, ka pašvaldības maksā vienādu naudas apmēru gan par bērnu, kurš apmeklē pašvaldības bērnudārzus, gan par bērnu, kuram netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā. VARAM izstrādātā metodika garantēs, ka uz visiem bērniem tiek attiecināti vienādi nosacījumu, tādējādi ievērojot vienlīdzības principu.» Kritērijos ietilpst atalgojums, darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas, mācību, darba un dienesta komandējumi, pasta, telefona un citu sakaru pakalpojumu izmaksas, remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi, īres un nomas maksas, kā arī izdevumi par precēm iestādes darbības nodrošināšanai, kurināmo, zālēm un ķimikālijām, medicīniskajām ierīcēm, mācību līdzekļiem. Turpmāk izmaksu sastāvā ir jāiekļauj pašvaldības izglītības iestāžu kopējo pamatlīdzekļu nolietojums. Savukārt darba grupā tika nolemts, ka vidējās maksas noteikšanā netiek iekļauti izdevumi par nekustamā īpašuma nodokli, jo pašvaldību pirmskolas izglītības iestādēm tas nav jāmaksā.

Visticamāk, pašvaldības jauno metodiku aprobēs šā gada pirmajās nedēļās, tāpēc vecāki vēl neuzzinās, cik daudz būs jāmaksā viņiem. Grozījumu projekta anotācijā ir atzīts, ka visām pašvaldībām būs jāveic aprēķini pēc vienas metodikas, un tas var radīt pašvaldībām papildu izmaksas. Tā kā izmaksas katrā pašvaldībā būs atšķirīgas, līdz 2016. gada 1. janvārim nebija iespējams precīzi noteikt finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Piemēram, pērn viena bērna uzturēšanās pašvaldības bērnudārzā mēnesī Rīgā izmaksāja 132,33 eiro, Jelgavā – 112 eiro, Siguldā – 124 eiro, Mārupē – 188 eiro. Tādu summu saņēma arī privātie bērnudārzi par viena audzēkņa izglītošanu. Vairākas pašvaldības jau pavēstījušas, ka tām būs privātajiem dārziņiem jāpiemaksā vairāk nekā līdz šim. Ziņu aģentūra LETA informē, ka Rīgā viena bērna izglītošanas izmaksas pirmsskolā, pārrēķinot pēc jaunās valdībā atbalstītās metodikas, šogad būs 173,10 eiro mēnesī, kas Latvijas galvaspilsētas budžetam papildus maksās 250 000 eiro gadā.

Vecākiem jāzina, ka pašvaldības atbalsts netiks piešķirts par tām dienām, kad bērns bez attaisnojoša iemesla neapmeklēs privāto bērnudārzu, netiks apmaksāti arī bērna ēdināšanas izdevumi. Starp citu, pašlaik tiek vākti paraksti, lai visos Latvijas bērnudārzos tiktu nodrošināta bezmaksas ēdināšana, sākot ar šā gada 1. septembri. Iniciatīvas ierosinātāji uzskata, ka dotācijas pašvaldībām vajadzētu piešķirt no valsts budžeta – no paaugstināta akcīzes nodokļa noteiktām preču grupām.

UZZIŅAI

• Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informācijas, rindas uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs ir Ādažu novada, Carnikavas novada, Ikšķiles novada, Jelgavas, Liepājas, Ķekavas novada, Baldones novada, Mārupes novada, Ozolnieku novada, Rīgas, Ropažu novada, Salaspils novada, Siguldas novada, Stopiņu novada un Tukuma novada pašvaldībās.

• Pašlaik rindā uz vietu pašvaldības bērnudārzos Latvijā gaida aptuveni 10 000 bērnu, no kuriem lielākā daļa apmeklē privātos bērnudārzus.

• No 2013. gada līdz 2015. gadam tika nodrošināts valsts līdzfinansējums bērniem, kuri saņem pirmskolas izglītības pakalpojumu. Valsts atbalsts tika sniegts 142 eiro apmērā, bet nepārsniedzot kopā ar pašvaldības atbalstu 228 eiro Rīgas reģionā un 185 eiro Pierīgas reģionā.

• Sākot ar 2016. gadu, tiek pārtraukts valsts līdzfinansējums privāto pakalpojumu sniedzējiem un līdzfinansējumu nodrošina tikai pašvaldības.



Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais