Itālijā protestē pret štatu samazināšanu skolās

Mazāk nekā divas nedēļas, pirms septiņi miljoni skolēnu uzsāks jauno mācību gadu Itālijā, ar tūkstošiem izglītības iestāžu pagaidu darbiniekiem joprojām nav atjaunoti darba līgumi.

Itālijas valdība martā uzsākusi izglītības reformu, kuras mērķis ir trīs gadu laikā ietaupīt astoņus miljardus eiro (5,56 miljardus latu) uz izglītības nozares rēķina, likvidējot 42 000 darba vietu. Saskaņā ar valdības aprēķiniem, šogad reformas rezultātā bezdarbniekos nonākuši 10 000 cilvēku, taču arodbiedrības norāda, ka bez darba līguma par nākamo mācību gadu palikuši 25 000 pagaidu darbinieku. Sabiedrībā šī iecere izraisījusi niknu pretestību - vairākās Itālijās pilsētās, tostarp arī Romā, Palermo un Neapolē, visu nedēļu notikuši izglītības darbinieku protesti pret masveidīgu darba vietu likvidēšanu skolās. Akcijās iesaistījušies arī Itālijas skolotāji. Viena no protestētājām ceturtdien ziņu portālam Euronews norādīja, ka valdība pret nepilnas slodzes darbiniekiem, ar kuriem nav noslēgts līgums, izturas kā pret imigrantiem: „Tā nosaka ierobežojumus, jo tai vajadzīgi prasti strādnieki, kurus viņi kā vergus varētu izmantot dažus gadus, nedodot nekādu stabilitāti, bez jebkādām tiesībām un cieņas. Un tad, kad tu tai vairs neesi vajadzīgs, tā tevi izmet”

„Valsts īsteno lielāko masu štatu samazināšanu Itālijas vēsturē nozarē, kurā visvairāk nepieciešamas investīcijas – mūsu bērnu izglītībā,” Neapoles mītiņā norādījis Itālijas opozīcijas Demokrātiskās partijas līderis Dario Frančeskīni .

Itālijas izglītības ministrs savukārt aizstāv valdības nostāju, skaidrojot, ka pie vainas ir kreisi tendētās valdības astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, kas izglītības sistēmu izmantojusi kā sūkli, kas uzsūc bezdarbniekus.

Latvijā

Kā gaidāmais nākamā gada valsts budžets ietekmēs mūsu makus un labsajūtu, kā segsim tēriņus un kur ņemsim naudu, kurp nonāksim ar “zaļo kursu” – par šiem un citiem mūsu turības jautājumiem “nra.lv” saruna ar Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšsēdētāju, Zaļo un zemnieku savienības valdes locekli, klimata un enerģētikas ministra ārštata padomnieku Jāni Dinēviču.

Svarīgākais