Provokatīvus materiālus mācību procesā varēs izmantot, tikai skaidri definējos to lietojuma pedagoģisko mērķi, norādīja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Sarunā ar aģentūru LETA Catlaks skaidroja, ka pašlaik topošās tikumiskās audzināšanas vadlīnijas nekad nevarēs aprakstīt visas iespējamās situācijas un gadījumus, un materiālus, ko varētu izmantot skolās.
"Mēs esam informācijas laikmetā, un nav vairs tie laiki, kad tikai mācību grāmata satur pieejamo informāciju," sacīja Catlaks.
Viņš uzsvēra, ka šis fakts pastiprina vadlīniju nozīmi un jēgu, jo, aprakstot pieejas un veidu, tas dod pamatojumu skolotāja izvēlētajām darbībām.
Catlaks skaidroja, ka vadlīnijas paredz, ka jebkurām darbībām jābūt ar skaidru pedagoģisko mērķi - jebkāda materiāla izmantošana nav ar mērķi tikai šokēt, izbrīnīt vai pārsteigt. "Tas jādara ar skaidru pedagoģisko mērķi, kam jābūt gan saturiskam, gan arī jābūt vērtību dimensijai, skaidrojot to, kā būtu jāizturas pret piedāvāto materiālu," skaidroja VISC vadītājs.
Taujāts, vai saskaņā ar topošajām vadlīnijām mācību procesā varētu tikt izmantots, piemēram, plašu rezonansi guvušais dzejnieces Agneses Krivades dzejolis, Catlaks norādīja, ka izmantotā informācija nedrīkstētu aizskart cilvēku cieņu un godu.
"Ja tas ir kaut kas aizvainojošs, skolotājam jābūt ļoti pamatotam savā izvēlē, kāpēc kāds materiāls, kas var būt ļoti provokatīvs, ir nepieciešams, lai sasniegtu ne tikai izglītojošu, bet arī audzinošu mērķi," norādīja Catlaks.
Viņš pauda, ka atsevišķos gadījumos, kad pedagogi izvēlas saviem skolēniem piedāvāt kādu neviennozīmīgi vērtētu materiālu, ir problēma, ka skolotājs nevar līdz galam pamatot šo savu izvēli.
LETA jau ziņoja, ka pēc veiktajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz tikumiskās audzināšanas ieviešanu skolās, VISC sācis izstrādāt tikumiskās audzināšanas vadlīnijas.