Šogad centralizētājos eksāmenos (CE), kā jau tas ierasts, vislabākos rezultātus sasniegusi Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, ierindojot to Draudzīgā aicinājuma fonda veidotā reitinga pašā augšgalā. Daļa skolu pat domā, ka šai mācību iestādei vajadzētu startēt ārpus konkursa, jo tā tomēr ir elites skola.
Tabula, kurā apkopoti CE rezultāti, šogad rāda, ka Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai (RV1Ģ) ar 8,29 punktiem vistuvākais sekotājs ir Rīgas Valsts 3. ģimnāzija ar 7,46 punktiem. Tai uz papēžiem visciešāk min Rīgas Valsts 2. ģimnāzija un Rīgas Centra humanitārā vidusskola. No Nerīgas skolām savās grupās visaugstāk izdevies tikt Rēzeknes 1. vidusskolai, Cēsu Valsts ģimnāzijai, Špoģu vidusskolai un Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolai, Bebrenes vispārizglītojošajai un profesionālajai vidusskolai, Jēkabpils Agrobiznesa koledžai un Līvānu vakara (maiņu) vidusskolai. Lai gan augsti rādītāji šogad bija arī Alojas Ausekļa vidusskolai, kura pēc punktu skaita nokļuva teju aiz RV1Ģ, tomēr reitingos tā netika iekļauta, jo CE kārtojis tikai viens audzēknis, tiesa, izcils. Reitinga noteikumi paredz, ka vērtējums tiek ieskaitīts, ja CE kārtojuši vismaz trīs audzēkņi, ja nav šā skaita, tiek atzīmēts, ka skola startē ārpus konkursa. Draudzīgā aicinājuma fonda vadītājs Jānis Endele Alojas skolas gadījumu nosauc par kuriozu, norādot, ka skola reitingā tiešām nebūtu jāietver. Viņš domā, ka tas ir smieklīgi, ja vidusskolā skolēni ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi, tāpēc atbalstot nozares ministrijas iniciatīvu noteikt minimālo skolēnu skaitu 10. klasē ne zemāk par 12.
Attiecībā uz reitingiem skolu vadītājiem ir divējāda attieksme: vieni uzskata, ka tie tiešām rāda patieso ainu un labākās skolas, otri – ka šie skaitļi ir nosacīti, jo klases atšķiras: tās mēdz būt vājākas un stiprākas. Ar pirmajās vietās esošajām ģimnāzijām esot grūti konkurēt – jo tur skolēni tiek atlasīti, bet laukos jāiztiek ar to resursu, kas ir pieejams. Jāteic gan, ka daļa lauku skolu regulāri ir vismaz pirmajā divdesmitniekā. Tāda ir arī Aglonas vidusskola, kas šogad ir piektajā vietā savā grupā, bet pērn bija pirmā. «Mums nav nekādas atlases, un klasē vidēji mācās ap 20 bērnu. Ja mums izdodas sasniegt labus rezultātus, tad tas, domāju, par skolu pasaka daudz ko,» teic skolas direktore Lidija Šatilova. Pilsētas vidusskolu sektorā otrā vieta tikusi Talsu kristīgajai vidusskolai. Mācību pārzine Vēsma Liņģe uzskata, ka reitingi ir objektīva lieta. Ja redzot, ka rezultāti strauji slīd uz leju, tas esot signāls, ka jāpiestrādā nopietnāk pie izglītošanas kvalitātes. Tas ir kā tāds atskaites punkts. Arī Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola ir labāko pulkā. Tas gan neesot viegli, jo proftehnisko skolu audzēkņiem mācību stundu apjoms ir mazāks nekā parastajās skolās, norāda skolas direktors Ērika Šaršune. Neraugoties uz to, vērtējot skolēnu zināšanas stingri – nekādu atkāpju neesot. Mazliet izbrīnot, lūk, kas – vidējie rādītāji valstī esot krietni zem viņas vadītās iestādes rezultātiem. Tas liekot kārtējo reizi secināt, ka ar izglītību Latvijā tiekot šausmīgi eksperimentēts.