Par savu gatavību streikot 27. novembrī paziņojušas 845 izglītības iestādes un vairāk nekā 22 000 nozarē strādājošo. Taču tas vēl nav gala rezultāts, jo vēl joprojām arodbiedrības sarakstus papildina jauni skaitļi.
«Gribu uzsvērt, ka protestējam ne jau tikai naudas dēļ. Te ir stāsts par attieksmi – gan no valdības, gan parlamenta puses. Par nepildītajiem solījumiem un normatīvo aktu nepildīšanu,» preses konferencē teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa uzsvēra, ka ne neskaitāmās pārrunas, ne darba grupas nav devušas rezultātus. LIZDA prasības nav tikušas uzklausītas, samilzušās problēmas gadiem netikušas risinātas, tāpēc nesaprotams esot gan nozares ministrijas, gan premjerministres Laimdotas Straujumas izbrīns par šādu pedagogu un arodbiedrības lēmumu.
«Jūtam vienotību vistiešākajā vārda nozīmē, un to rāda arī skaitļi, kas aug griezdamies. Ja 19. novembrī pulksten 14 savu pievienošanos streikam paziņojuši 22 360 izglītības darbinieku, tad pēc piecām minūtēm cipars jau ir pieaudzis par 30 cilvēkiem,» situāciju preses konferencē raksturoja LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs. Viņš skaidroja, ka tobrīd 80% no LIZDA biedriem pauduši atbalstu protesta akcijām un LIZDA izvirzītajām divām prasībām: pilnveidot pedagogu darba samaksas jauno modeli, ņemot vērā arodbiedrības priekšlikumus, kā nākamā gada valsts budžetā rezervētos deviņus miljonus eiro novirzīt finansiālās situācijas uzlabošanai pirmsskolas un mazajās izglītības iestādēs strādājošajiem; paredzēt zinātnes un augstākās izglītības darbinieku samaksas paaugstināšanai – kopumā 9,6 miljonus eiro. E. Grigorjevs arī norādīja, ka citas aktivitātes – ne piketi, ne sanāksmes – 27. novembrī nenotiks. Streiks notiks darbavietās – tas nozīmē, ka darbinieki būs iestādē, bet mācību process tajā nenotiks. Ja skola vai bērnudārzs nolēmis streikot, vecāki tiks informēti un lūgti tajā dienā bērnus uz iestādi nevest. Protams, ja kādi audzēkņi ieradīsies, viņi tiks pieskatīti. Par ēdināšanu gan ir jānoskaidro uz vietas – būs tā vai nebūs. Attiecībā uz darba samaksu par konkrēto dienu – LIZDA pārstāvis teica, ka tas atkarīgs no katras pašvaldības: daļa to solījusi kompensēt no saviem līdzekļiem, daļa savu finansiālo palīdzību liegušas. Varot jau arī vietvaras saprast, jo jau tā tās izglītības jomā iegulda 40–60% no sava budžeta. Kopumā tomēr sapratne no pašvaldību puses esot – tās atbalstot pedagogus un saprotot viņu prasības. E. Grigorjevs izteica cerību, ka šis solis tiks sadzirdēts arī valsts budžeta kontekstā – ja ne ar vārdiem, tad ar balsojumu.
Streikā piedalīsies arī pirmsskolas iestāde Ābecītis. Tās pārstāve Līvija Baļčūne akcentēja, ka galvenais iemesls, kāpēc viņa atbalstot šīs protesta akcijas, esot valdības attieksme: «Esmu nostrādājusi bērnudārzā 46 gadus un visu laiku esmu cerējusi, samierinājusies un gaidījusi. Valdība liek mums saprast, ka – ja gribam, varam streikot, bet neko jau nedabūsim. Neesam vairs ar mieru strādāt par tiem nieka grašiem, zinot, ka algas pielikuma mums nebūs.»
Jāpiebilst, ka pēdējo reizi pedagogi streikoja pirms 15 gadiem – 1999. gadā. Tajā piedalījās 31 447 izglītības darbinieki. Taču pirmo reizi šāds notikums bija pirms 20 gadiem – 1994. gadā mācības tika pārtrauktas uz piecām dienām (pirmajā dienā streikoja 73% skolu, pēdējā – 55%). Rezultātā valdība paaugstināja algas vidēji par 16%.