Pētījumi liecina, ka Latvijā tikai 3% skolēnu 15 gadu vecumā ir ļoti labi lasītāji, proti, viņi to dara katru dienu. Lai uzlabotu šos rādītājus, svarīgi ir bērniem attīstīt lasītprasmi un lasītprieku jau pirmsskolas vecumā un nostiprināt to pirmajās klasēs, tika uzsvērts konferencē Pirmsskola, sākumskola, lasīšana, patikšana.
Šis ir jauno tehnoloģiju laikmets, un bērni iepazīst datorus jau agrā vecumā, proti, viņi tos sāk lietot vidēji 18 mēnešu vecumā. Mūsdienu pasaule nebūtu jānostata pretī grāmatām, tikai jāpadara jēgpilna – lai sēdēšana pie ekrāna neaprobežotos ar tukšu klikšķināšanu, norādīja Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes asociētā profesore Vita Kalnbērziņa. Dienā Latvijas jaunā paaudze tiešsaistē pavada aptuveni divas stundas (salīdzinoši – Dānijā tās ir trīs, Turcijā – viena stunda). Nav noslēpums, ka pārlieka aizraušanās ar datoru (ap sešām stundām) noved pie zemāka akadēmiskā snieguma un problēmām savstarpējās attiecībās. Starp citu, Dienvidkorejā skolās maz tiek izmantoti datori, bet, par spīti tam, skolēnu sasniegumi darbā ar šīm tehnoloģijām ir labi. Šajā laikmetā skolotāja galvenais uzdevums ir iemācīt atšķirt vērtīgus tekstus no nevērtīgiem un bīstamiem. «Mēs esam kā kareivji, kuriem ir jāsargā mūsu bērni,» V. Kalnbērziņa mudināja konferences dalībniekus, kas lielākoties bija sākumskolas un pirmsskolas pedagogi un bibliotekāri.
Ne tikai Latvijā, bet arī citviet lasīšanas prasmes nav tik labas, kā vajadzētu. Tā ASV 33% 4. klases skolēnu nelasa atbilstoši sava vecuma līmenim. Pusei no viņiem šī problēma varētu tikt novērsta, ja bērnudārzā un pirmajās klasēs viņiem tiktu nodrošināta atbilstoša vide un vajadzīgā pieeja, ņemot vērā arī viņu temperamentu un intereses, teica LU un Rīgas Stradiņa universitātes lektore psihoterapeite Diāna Zande, piebilstot, ka tas attiecas arī uz Latvijas bērniem. Ja šie faktori tiktu ievēroti, noteikti vairāk bērnu lasītu prieka pēc, jo šobrīd tikai trim no desmit tas tiešām piemīt. Biežie lasītāji – tas nozīmē: tas tiek darīts katru dienu, vidēji biežie – četras līdz sešas reizes nedēļā, retie – divas līdz trīs reizes mēnesī vai vēl retāk.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova akcentēja trīs faktorus, kas rosina interesi par lasīšanu: metodika, skolotāja un skolas bibliotekāra profesionalitāte un šīs nodarbes veicināšana ārpus skolas. Tāpat ļoti būtiski, vai tam tiek pievērsta uzmanība ģimenē, tāpēc ir jāsniedz konsultācijas vecākiem, uzsverot priekšālasīšanas lielo nozīmi. Svarīga ir arī pieeja visdažādākajai lasāmvielai. Te liels palīgs ir bibliotēkas, kam jāpievērš lielāka uzmanība bērniem, kuri dažādu iemeslu dēļ raiti nelasa. Atzīstama ir lasīšanas veicināšanas programma pirmsskolas vecuma bērniem Grāmatu starts, bet vēlākā vecumā – iespēja piedalīties bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā (tā darbojas kopš 2001. gada), kurā pērn bija iesaistījušies 18 300 dalībnieku. Šajā darbā iesaistījušās ne tikai ap 200 Latvijas skolu, bet arī 42 diasporas centri 15 valstīs.
Bieži lasītāji
5 līdz 8 gadu vecumā 40%
9 līdz 10 gadu vecumā 29%
15 līdz 17 gadu vecumā – 3%
Skolas gaitu sākumā ar 5000 vārdu bagāža,
Beidzot to 20 000 vārdu
