Datorpaaudzei jāatgriežas pie glītrakstīšanas burtnīcas
Skolotājiem un vecākiem nākas krietni papūlēties, lai iemācītu jaunajai, pie tehnoloģijām tik pieradušajai paaudzei glīti rakstīt. Daļa pedagogu pat labprāt atkal ieviestu glītrakstīšanas stundu, bet daudzās skolās atgriežas pie vecajām labajām burtnīcām, mudinot skolēniem garākos teikumos izpaust savas domas, liekot lietā pildspalvu.
Zane, kuras abi dēli mācās vienā un tajā pašā skolā, teic, ka abiem rakstīšanas prasmju mācīšanā bijusi diezgan atšķirīga pieeja. Ceturtklasniekam Tomasam, beidzot 3. klasi, sekmes bijušas ļoti labas un vienīgais aizrādījums – par neglīto rokrakstu. Viņa pieļauj, ka tas ir tāpēc, ka pirmajā gadā vairāk lietotas darba burtnīcas, kur nav jāizpaužas garākos teikumos, nereti jāapvelk vien rimbulītis pareizajai atbildei vai jāieraksta viens vai pāris vārdu. Otram dēlam Mikum jau 1. klasē daudz jāraksta parastajā burtnīcā, pašam jāaizpilda arī dienasgrāmata. Viegli tas neesot, jo puikam, protams, labāk patiktu uz datorklavierēm rakstīt. Nākas pieslēgties arī vecākiem, lai palīdzētu burtu saganīšanas darbā, bet jau šobrīd varot just, ka rezultāts noteikti būšot – rokraksts veidojas glīts. Zanei nebūtu iebildumu, ja viņas dēlam skolā būtu arī glītrakstīšanas stunda, jo tā mācītu ne tikai pareizi pildspalvu noturēt, bet arī pacietību un kārtību.
Arī Valmieras Zaļās skolas vadītāja Ligija Frišfelde ir abām rokām par šādas stundas nepieciešamību. Tā kā Zaļā skola ir privāta mācību iestāde un skolēnu tajā nav daudz, tad ar katru audzēkni tiekot strādāts individuāli – arī pie rokraksta izveides. Skolotāji esot vienojušies ar vecākiem, ka tam ir jāpievērš uzmanība. Līdz ar to glīti rakstot pat meitene ar īpašām vajadzībām, kas spēj pildspalvu noturēt tikai kreisajā rokā. Lai strādātu šajā virzienā, arī šajā skolā dienasgrāmatas esot jau 1. klasē, tāpat esot iegādājušies Burtu bildes, kas ļoti palīdz minētajam nolūkam, kā arī paši bērni zīmējot un rakstot skolas pasākumu afišas.
Tukuma E. BirzniekaUpīša 1. pamatskolas sākumskolas skolotāja Rudīte Miklaševica atzīst, ka glītrakstīšana ir laba lieta, taču – no kā atteikties, lai ieviestu to? Viņa norāda, ka pirmsskolā jau būtu jāapgūst, kā pareizi turēt zīmuli vai pildspalvu. Ja to neiemācās, skolas solā jau grūtāk izdarīt. Diemžēl, lai kā arī pūlētos, ne visiem audzēkņiem izveidojas skaists rokraksts. «Katru latviešu valodas stundu atlicinu laiku rakstīšanai. Atgādinu, ka jāraksta glīti, ka jāsēž pareizi. Labojot darbiņus, atzīmēju, kur ir nepareizi veidoti burti vai to savienojumi ar citiem, atgādinot, ka jāpievērš tam uzmanība,» uzsver skolotāja. Savu artavu dodot arī otrajā semestrī novadā rīkotais glīta noraksta konkurss sākumskolas posma skolēniem. Darbiņi tiekot izvietoti skolā pie sienas, un tas rosinot pašus bērnus vērtēt paveikto un secināt, ka neglītu rokrakstu nav tīkami skatīt. Vecāko klašu skolēni pat izteikuši vēlmi arī viņiem sarīkot tādu konkursu, tātad tik bezcerīgi ar šo jautājumu neesot.
Nu jau vairāk nekā desmit gadu Latvijā vairs nav atsevišķas glītrakstīšanas stundas un nav plānots to atjaunot, apliecina Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Diāna Āboliņa. Esot vien ieteikums katru latviešu valodas stundu sākumskolas posmā veltīt šo prasmju nostiprināšanai. Pabeidzot 3. klasi, skolēnam jāprot glīti rakstīt, savienojot burtus un veidojot vārdus teikumos. Katra pedagoga ziņā esot, kā tas tiek izdarīts un kā standarti tiek īstenoti.