Kopš pērnā gada vasarā mainījās stipendiju piešķiršanas kritēriji, un tās studējošajiem prioritāri tiek piešķirtas pēc sociālā statusa. Tomēr ne visās augstskolās kārtība ir vienāda un Ministru kabineta (MK) jauno noteikumu par stipendijām juridiskās nianses tiek tulkotas dažādi.
Stipendijas var saņemt jaunieši, kas studē valsts dotētajās augstākās izglītības programmās un noteiktajā termiņā ir sekmīgi nokārtojuši pārbaudījumus, kā arī ieguvuši attiecīgajam akadēmiskā gada semestrim paredzēto kredītpunktu skaitu. Stipendijas saņem arī valsts un pašvaldību profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu studenti.
Saskaņā ar MK noteikumiem, kas stājās spēkā no šā gada 1. janvāra, prioritāte stipendijas saņemšanā ir studentam, kurš ir invalīds, bārenis vai palicis bez vecāku gādības. Kā nākamie stipendiju saņem studenti, kuru ģimenei stipendiju konkursa laikā ir piešķirts trūcīgo statuss un ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegta izziņa par atbilstību šim statusam. Tālāk seko studējošie, kas nāk no ģimenes, kurā audzina trīs vai vairāk bērnu, taču likums neprecizē, vai atbalstu var saņemt tie studenti, kuriem kāds no brāļiem vai māsām jau ir pilngadīgi. Katra augstskola saskaņā ar MK noteikumiem veido savu stipendiju piešķiršanas nolikumu, un šīs nianses var atšķirties.
Stipendiju saņēmēju rindā ar pēdējo prioritāti ir studējošie, kuru ģimenē ir bērni, tomēr arī šo noteikumu punktu izglītības iestādes tulko atšķirīgi, jo tajā nav norādīts, ka pašam studentam jābūt tēvam vai mātei.
Stipendiju piešķiršanas kritēriji par labu sociāli mazāk aizsargātajiem studentiem mainīti ar mērķi veicināt valsts atbalsta sistēmu tiem studentiem, kuriem sociālu apstākļu dēļ būtu neiespējami vai grūti pilnvērtīgi apgūt augstāko izglītību Latvijā. Latvijas Studentu apvienība atzīst, ka ir svarīgi rūpēties, lai ikvienam studentam neatkarīgi no sociālekonomiskajiem apstākļiem būtu iespēja iegūt augstāko izglītību, tomēr neatbalsta to, kā šī ideja tiek realizēta. LSA jau vasarā uzsvēra, ka stipendiju pamatmērķim ir jāpaliek izcilību veicinošam un jākļūst par studentu motivāciju augstāku sasniegumu ieguvei akadēmiskajās zināšanās. Sekmes un sasniegumi tiek ņemti vērā tikai tad, ja uz stipendiju pieteikušies studenti ar vienādiem sociālajiem apstākļiem vai arī dalot stipendijas, kas palikušas pāri pēc tam, kad tās piešķirtas sociāli neaizsargātākajiem studiju biedriem.
Stipendiju piešķiršanas procesu kontrolē Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departaments, kuram augstskolas iesniedz ikgadējas atskaites par stipendiju fonda izlietojumu. Ja studentam ir bažas, ka stipendiju piešķiršanas kārtība augstskolā ir netaisnīga vai neprecīza, viņam ir tiesības vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) ar iesniegumu, lai šī situācija tiktu izvērtēta. Kaut arī studentu vidū neizpratne par juridiskajām niansēm stipendiju piešķiršanas kārtībā nav retums, tāpat kā sūdzības par to, ka augstskola nespēj sniegt konkrētu atbildi, IKVD Uzraudzības departamenta direktors Normunds Venžega norāda, ka pēdējo trīs mēnešu laikā neviens iesniegums no studentiem nav saņemts. Arī septembrī sūdzību bijis maz. Līdz šim nopietnākais pārkāpums konstatēts Rēzeknes augstskolā, kur pirmā kursa studentiem stipendijas tika liegtas, taču šis pārkāpums pēc IKVD iejaukšanās novērsts.
