Nemaksās valsts par bērnudārziem

Vērmanes dārzā rīkotā akcija Atdodiet manu bērnudārzu! ļāva nolaist tvaiku dažiem vecākiem, bet situāciju kopumā tā nerisina.

Līdz gada beigām tiek solīts izstrādāt metodiku, pēc kuras pašvaldībām būs jāfinansē bērnu došanās privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, bet vismaz pašlaik tādas nav.

Tie vecāki, kuri riskē un bērnus ved uz privātajiem dārziņiem, ir neziņā par summu, kādu viņiem nāksies maksāt no 2016. gada 1. janvāra, jo privātie bērnudārzi uzskata, ka līdzšinējā metodika nav precīza. Vidēji šī summa varētu būt 100 eiro mēnesī par vienu bērnu. Rēķiniet paši, cik tas maksā ģimenei, kurā divas vai trīs atvases šobrīd apmeklē privāto dārziņu.

Jau tad, kas valsts līdzfinansējums pirms trim gadiem tika ieviests, tas būtiski nesamazināja vecāku maksājumu privātajam dārziņam. Tik un tā tika atrasti dažādi nosacījumi, par kuriem vecākiem pieprasīja maksāt un maksāt (skat. Neatkarīgā, 2013. gada 23. janvāris, Privātie bērnudārzi izmanto vecāku izmisumu).

Ar nākamā gada 1. janvāri valsts pārtrauks līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem, un tas būtu jādara pašvaldībām. Summas, ar kādām pašvaldības piedalīsies privāto bērnudārzu līdzfinansēšanā, ir dažādas. Piemēram, viena bērna uzturēšanās pašvaldības bērnudārzā Rīgā izmaksā 132,33 eiro. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem valsts atbalsta apmērs par vienu bērnu noteikts līdz 142 eiro mēnesī. Starpība līdz maksimālajai summai ir neliela, tomēr tā pastāv. Tāpēc vien metodika būtu vajadzīga.

Valsts pašlaik noveļ visu vainu uz pašvaldībām, lai gan tai bija pienākums līdz 2013. gada augustam izstrādāt metodiku, kā pašvaldībām saskaitīt izmaksas, cik izmaksā viena bērna iešana privātajos bērnudārzos, uzskata viens no akcijas iniciatoriem Juris Pūce. Visticamāk, arī līdz nākamā gada 1. janvārim vienota metodika netiks izstrādāta. Vērmaņdārza akcijas mērķis bija panākt, lai valsts turpina līdzfinansēt pašvaldības bērnudārzos netikušo bērnu izglītības ieguvi privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs līdz brīdim, kad tiek izstrādāta metodika. Teorētiski tas attiecas uz apmēram 9000 bērnu vecākiem, bet sestdien, 19. septembrī, neilgi pēc izsludinātā akcijas sākuma Vērmanītī Neatkarīgā saskaitīja vien pārdesmit vecākus, kas bija atnākuši kopā ar bērniem.

Kā svētdienas, 20. septembra, pēcpusdienā liecināja informācija portālā Manabalss.lv, tikai nedaudz vairāk par 200 vecākiem bija parakstījušies par to, lai valsts turpinātu līdzfinansēt to bērnu iešanu privātajos bērnudārzos, kuriem šobrīd nav vietas pašvaldību bērnudārzos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards jau izteicies, ka vecākiem ir tiesības protestēt par bērnudārzu jautājumu, taču tas ir jādara pie pašvaldību durvīm. Valsts atbalsta programmas mērķis nebija ilgtermiņā piešķirt finansējumu, lai bērniem nodrošinātu iespēju apmeklēt privāto bērnudārzu vai izmantot aukles pakalpojumus, ja pašvaldības bērnudārzā nav nodrošināta vieta. Valdība 8. septembrī atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu no nākamā gada pārtraukt valsts finansējuma piešķiršanu gadījumos, ja bērnam netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā.

Pašvaldībām esot bijis pieejams finansējums energoefektivitātes uzlabošanai pirmsskolas izglītības iestādēs, un līdz šā gada jūnija beigām ar šā finansējuma palīdzību jaunuzcelti vai paplašināti 26 bērnudārzi, renovētas vai labiekārtotas 64 izglītības iestādes un radītas 3535 jaunas vietas bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs.