Lai Latvijā solistu matemātikā būtu vairāk

Latvija jau vairāk nekā 20 gadu piedalās starptautiskajās matemātikas olimpiādēs, un reta tā reize, kad tās komandai nav izdevies atvest nevienu medaļu. Rezultāti būtu labāki, ja valsts atbalsts talantīgajiem skolēniem būtu lielāks.

Patlaban tas viss lielākoties turas uz entuziastu pleciem. Viņu vidū ir arī Latvijas matemātiķu olimpiskās komandas vadītāja vietnieks Juris Škuškovniks, kurš ir pārliecināts – spējīgi matemātiķi ir viens no tautsaimniecības balstiem.

Latvijai matemātikā pasaules mērogā ir vidēji rezultāti, un jau gadiem tā turas aptuveni 66. vietā vairāk nekā simts valstu konkurencē. Taču jāņem vērā, ka mūsu valsts jaunieši, kuri starptautiskā līmenī nokļūst līdz spicei, te ir labāko vidū, turklāt olimpiādēs konkurence ir sīva, norāda matemātiķis J. Škuškovniks, kurš ikdienā vada medicīnas sabiedrības ARS IT nodaļu. Lai gan daudzi nozarēs strādājošie raizējoties, ka zināšanu līmenis matemātikā krītas (uz to norāda arī rezultāti centralizētajos eksāmenos (CE)), taču, ja paskatās Valsts izglītības satura centra CE vērtējuma tabulas, var redzēt, ka ir skolas, kur tas ir gana augsts, un tā nebūt nav tikai Rīgas 1. Valsts ģimnāzija.

Gluži kā Dziesmu svētkos

To, ka ir jaunieši, kam eksaktās lietas interesē un padodas, apliecina arī valsts mēroga olimpiādes un Neklātienes matemātikas skola pie Latvijas Universitātes. Tajā tiek strādāts ar dažāda vecuma bērniem – gan klātienē, gan neklātienē, atlasot dalībniekus dažāda mēroga sacensībām. Rajona un valsts līmenī kopumā startē ap 5000 cilvēku, un atklātajās olimpiādēs pulcējas aptuveni vēl tikpat dalībnieku. No valsts olimpiādes pēdējās kārtas, kurā spēkiem mērojas ap 1000 skolēnu, tiek nosmelts krējums – ap 40 labāko, kas piedalās papildu atlasēs. Un no šā bariņa galu galā tiek nolūkoti seši, kas tad pārstāv Latviju pasaules līmenī. «Patiesībā to var salīdzināt ar Dziesmu svētkiem, jo arī ir masveida pasākums. Arī atlase ir līdzīga, nosakot, kas dziedās korī, bet kurš – solo,» pasmaida matemātiķis, piebilstot, ka, velkot paralēles, līdzīgi radošajiem talantiem ir jāattīsta arī intelektuālās spējas, kas ļoti noder ne tikai sacensībās, bet arī daudzās citās jomās. Matemātika, lūk, iet ciešā sasaistē ar filozofiju un politoloģiju, izkopjot spēju izteikties, ātri domāt un pieņemt izsvērtus lēmumus – ne velti daudzi politiķi ir beiguši tieši fizmatus. Bez tam dati rāda – pasaulē dažādās nozarēs virsotnē ir tieši matemātiķi, kas visi kā viens – piedalījušies starptautiska līmeņa olimpiādēs.

Trīs labākie

Lai atlasītu solistus, pamatkritēriji esot šādi: atmiņa, spēja atrast nestandarta pieeju, labas pamatvielas zināšanas, darbspējas un mazliet arī veiksmes faktors. J. Škuškovniks gadu gaitā novērojis, ka no komandas sešnieka trīs parasti ir paši labākie – viņi aiziet pa priekšu ar atrāvienu. Viņi arī lielākoties spēj atrisināt daļu uzdevumu starptautiskā olimpiādē, kas ir tiešām augsta līmeņa pārbaudījums. Tas viss prasa lielu papildu darbu, jo, regulāri netrenējoties un nesekojot līdzi jaunajām tendencēm un metodikām šajā jomā, nav iespējams izrēķināt nevienu no šiem uzdevumiem, kaut vai iepriekšējos gados tas būtu darīts ar uzteicamiem rezultātiem. «Ja sarīkotu atlases olimpiādi augstskolu pasniedzējiem, ļoti iespējams, ka vairāk par nulli viņi nedabūtu, vienīgi tie spētu tikt galā, kas strādā ar valsts izlasi, taču viņi varbūt nezina tik labi citas jomas. Patiesībā tādu universālu matemātiķu šeit ir maz,» teic J. Škuškovniks, atzīstot, ka tam ir diezgan liela korelācija ar demogrāfiju – ģeniālie cilvēki uz kopējā skaita sadalās diezgan vienmērīgi. Līdz ar to Ķīnā un Indijā viņu ir daudz vairāk.

Divas skolas

«Pasaulē ir divas matemātikas skolas, starp kurām notiek lielas cīņas (līdz kādai 8. klasei programmas ir pilnīgi vienādas). Viena ir vairāk tehniska, kas balstās uz to – ja būšu izrēķinājis visus uzdevumus, kādi vien ir pasaulē, tad tikšu galā ar jebkuru daudzmaz līdzīgu. Tā strādā daudzas komandas: ik dienu astoņas un vairāk stundas no vietas tikai rēķina uzdevumus,» stāsta J. Škuškovniks.

Otra pieeja esot intuitīvā, kas vairāk balstīta uz mākslu un radošumu. Tas notiek apmēram tā kā zinātniekam, kad viņš lauza galvu, kā atrisināt kādu problēmu. Vienā brīdī viņš atmet tai ar roku, un tad pēkšņi – eurika! Atbilde ir rokā. Šo apskaidrības momentu, kad zemapziņa sadarbojas ar apziņu, izrādās, var trenēt.

Kā to var izdarīt? Kaut vai kopš bērnības apgūstot mūzikas instrumenta spēli. Mediķi ir atklājuši, ka bērnam jātrenē arī taktilās spējas – jāsāk ar grabulīšu sišanu, pēc tam var pāriet uz bungu rībināšanu. Arī valodu mācīšanās dod labu pienesumu, loģiskās spēles – šahs ļoti palīdz trenēt matemātiskās maņas. «Kopumā tā ķēdīte ir šāda: gēni, darbs ģimenē, labs skolotājs un mūzikas instrumenta spēlēšana,» matemātisko spēju attīstīšanas vaļus uzskaita J. Škuškovniks. Viņš novērojis, ka puse un pat vairāk olimpiāžu dalībnieku ir spēlējuši kādu instrumentu. Arī šā gada dalībniece Annija Varkale no Bauskas spēlē akordeonu.

Olimpiāde meitenēm

Starp citu, ir arī jauna olimpiāde, kur piedalās tikai meitenes un ar gluži labiem rezultātiem startē arī mūsējās. Arī tajā, ja saņemts kaut pāris punktu, tas ir teju vai diplomdarbs desmit ballu vērtībā. Daļa šo dalībnieču, tāpat kā vairākums matemātiķu puišu, darbojas IT nozarē. Faktiski jau programmēšanā varētu iztikt bez talantīgiem matemātiķiem, taču zēniem šīs lietas interesē un viņi ļoti labprāt ar to nodarbojas. Līdz ar to daudzas citas nozares zaudē potenciālos izcilos speciālistus, un ar laiku šī tendence kļūst arvien bēdīgāka, konstatē olimpiskās komandas vadītājs. Par laimi, viena otra spējīga matemātiķe tomēr kļūstot arī par pasniedzēju un skolotāju. Jo, izglītojot talantīgos, ir svarīgs pedagoga devums – izcils speciālists spēs krietni uzlabot audzēkņu sniegumu. Jāteic, ka kopumā sagatavošanas līmenis pedagoģijā krītas – ja par sākumskolas skolotāju varot kļūt bez pārbaudījuma matemātikā, tad tas ir satraucošs signāls.

Vairāk atbalsta

J. Škuškovniks izsaka nožēlu, ka pie mums valsts tik maz atbalsta šo jomu. Vajadzētu kaut vai vairāk rīkot nometnes – Krievijā tās tiekot rīkotas pat uz divām nedēļām. Šeit jau ir prieks par divu dienu garu, ko izdodas noorganizēt Saldus novada Druvas vidusskolā. Savukārt Baltkrievija ļoti daudz sūta savus bērnus uz reģionālajām olimpiādēm, ko Latvija nevar atļauties. Un rezultāti viņiem ir krietni labāki par mūsējiem. «Mums pietrūkst visa kā: gan līdzekļu, gan attieksmes. Vajag noteikti atbalstīt labākos pedagogus, lai viņi ir motivēti vairāk strādāt ar spējīgajiem. Šobrīd viņi vairāk strādā klasē uz vidusmēru, jo tā var pacelt kopējos rādītājus. Īpašas jēgas jau nav, ja par kādiem procentiem paceļ centralizēto eksāmenu kopējos rezultātus,» spriež matemātiķis. Viņš esot pārliecināts, ka Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu izstrādāt programmas arī talantīgajiem, nevis tikai balstīties uz vidējo līmeni.