Neraugoties uz Latvijas Studentu apvienības iebildumiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neplāno izmaiņas sagatavotajos grozījumos studiju un studējošā kredīta piešķiršanas un atmaksas kārtībā, kas, neizslēdzot iespēju kredītus arī turpmāk saņemt latos, rada krietni izdevīgākus nosacījumus to ņemšanai eiro.
17.decembrī minētie grozījumi tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un šobrīd notiek to starpministriju saskaņošana. Kā atzina IZM Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons, pirms noteikumu projekta tālākas virzīšanas valdībā esot ņemti vērā vairāki ministriju ierosinājumi, tomēr tie bijuši lielākoties redakcionāli un grozījumu būtību nemaina.
Turpretī Latvijas Studentu apvienība (LSA), kā ziņots, pret grozījumiem izvirzījusi vairākus iebildumus, kritizējot labvēlīgāku nosacījumu radīšanu kredītu ņemšanai eiro, kas savukārt nepasargā studentus no lata vērtības samazināšanās riska.
Ķirsons norāda, ka viena no LSA prasībām ir bijusi valstij atlīdzināt studentiem nodarītos zaudējumus, ja, ņemot kredītu eiro, lats galu galā tiek devalvēts. Šādu priekšlikumu administrācijas vadītājs uzskata par grūti izpildāmu, uzsverot, ka, vispirms, Satversme nepieļauj šādā gadījumā zaudējumus atlīdzināt tikai vienai iedzīvotāju grupai.
"Un diez vai studenti šādā gadījumā būtu pirmā prioritāte, vēl pirms invalīdiem vai pensionāriem," spriež Ķirsons, "neesmu redzējis, ka arī citās valstīs tā notiktu." Viņš arī uzsver, ka jautājums par studentu zaudējumiem šādā gadījumā ir visai diskutabls, jo, visticamāk, latam zaudējot savu vērtību, tiktu pārrēķinātas arī strādājošo algas.
Arī LSA izteiktais ierosinājums starp valsti un ikgadējā izsolē uzvarējušo komercbanku slēgt virslīgumu, kas paātrinātu kredītu piešķiršanu studējošajiem, pēc Ķirsona domām, situāciju būtiski neatrisinātu, jo bieži kredītu saņemšanas process tiek salēnināts pašu studējošo vainas dēļ. Piemēram, studenti mēdz kredītu līgumus slēgt pēdējā brīdī un jau gadiem vērojama tendence, ka slēdzamo līgumu saraksti kļūst īpaši gari, tuvojoties gada pēdējam mēnesim.
Gana laikietilpīga mēdz būt arī paša kredīta pieprasījuma izskatīšana bankā, kā arī galvotāja meklēšana, taču bez galvotāja diez vai kāda banka būtu gatava kredītu izsniegt, uzskata Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs.
Savukārt pirmās studiju iemaksas atcelšana ir tikai augstskolu varā un IZM Studiju un zinātnes administrācija šādu aicinājumu izteikusi jau sen. "Bet tur katrai augstskolai ir savs viedoklis un šo iemaksu būtība ir tāda, ka augstskola grib būt droša, ka students izvēlētajā studiju programmā tiešām mācīsies," stāsta Ķirsons.
Bet, runājot par LSA argumentu, ka šādas iemaksas rada liekus sarežģījumus un ierobežo vienlīdzīgas iespējas augstākās izglītības piekļuvei, viņš uzsver: "Tā ir augstākā izglītība un nav gluži tā, ka par to nav jāmaksā."
LETA jau novembra sākumā ziņoja, ka IZM izskata iespēju turpmāk studiju un studējošo kredītus izsniegt eiro valūtā, jo krietni paaugstinātās RIGIBOR likmes dēļ valstij nepieciešami ievērojami papildus līdzekļi procentu maksājumu veikšanai.
Saskaņā ar decembrī izsludinātajiem grozījumiem kredītiestādes, piedaloties konkursā par tiesībām attiecīgajā gadā izsniegt valsts galvotos studiju un studējošā kredītus, piedāvās kredītu eiro valūtā apmērā, kas vienāds ar likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto valsts izsniedzamo galvojuma apmēru latos, kas konvertēts eiro valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.
Līdz ar to procentu likme turpmāk tiks noteikta kā iepriekšējās nedēļas vidējā sešu mēnešu EURIBOR likme, kurai pieskaitīta vai atņemta kredītiestādes piedāvātā procentu likmes starpība ar minēto sešu mēnešu EURIBOR likmi procentu punktos.
Mainot kredītu izsniegšanas valūtu, gan spēkā paliks līdzšinējie kreditēšanas nosacījumi, kas paredz, ka studiju laikā par kredītu procenti nebūs jāmaksā, bet tos sāk aprēķināt ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas, piemērojot kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes eiro procentu likmi.
Ja minētā likme attiecīgajā laika periodā būs lielāka par pieciem procentiem gadā, kredīta ņēmējs maksās piecu procentu likmi gadā, bet starpību starp minētajām likmēm tiks segta no valsts budžeta.
Tomēr pēc kredītņēmēju vēlmes kredītus būs iespējams saņemt arī latos, taču tādā gadījumā valsts procentu maksājumus segs tikai tādā apmērā, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tie tiks apmaksāti eiro izsniegtajiem kredītiem. Procentu likme tiek noteikta kā iepriekšējā mēneša vidējā sešu mēnešu RIGIBOR likme, kurai pieskaitīts viens procentu punkts.
Piemēram, ja eiro valūtā izsniegtajiem kredītiem procentu likme būs 6%, bet latos - 10%, studentiem pašiem būs jāsedz starpība starp abām procentu likmēm (šajā gadījumā četru procentu punktu apmērā), aģentūrai LETA skaidroja IZM Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons.
Grozījumos paredzēts mainīt arī kārtību, kādā tiek dzēsts studiju kredīts, kredīta ņēmējiem strādājot nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika. IZM rosinājusi par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredītņēmējiem dzēst daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli darba laikam.
Profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem katrā gadā valsts uzsāks kredīta dzēšanu, ministrijas sāks gatavot ar 2011.gadu.
Savukārt kredītņēmējiem, kuriem piešķirts bezdarbnieka statuss, kredīta atmaksas termiņš tiks pagarināts par faktisko bezdarba laiku, bet ne ilgāk kā par diviem gadiem.
Valsts galvojums kredītu izsniegšanai studējošajiem 2010.gadam ir paredzēts 10 692 000 latu apmērā, bet kopējais valsts galvojuma apjoms kredītu izsniegšanai studiju maksas segšanai 2010.gadam ir paredzēts 18 954 000 latu apmērā.
Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, mainot kredītu izsniegšanas valūtu no latiem uz eiro, 2010.gadā būtu iespējams ieekonomēt 298 726 latus, 2011.gadā - 1 194 905 latus, bet 2012.gadā - 2 688 536 latus.