Latvijas skolēniem šogad dalība starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs izrādījusies veiksmīga: filozofijā un fizikā gūtas bronzas godalgas, matemātikā – atzinības, bet līdz šim vislabāk veicies bioloģijā, kur saņemtas gan bronzas, gan sudraba medaļas.
Filozofijas olimpiāde maijā Igaunijā, Tartu, atklāja šā gada sesiju, un tajā no Latvijas piedalījās divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni – Dārta Paula Šveisberga un Tomass Andersons, kuri Latvijas mēroga sacensībās bija ieguvuši pirmās vietas. 200 dalībnieku (no 39 valstīm) konkurencē Dārtai izdevās iegūt bronzas godalgu. Skolēniem bija jāraksta eseja angļu, vācu, spāņu vai franču valodā par vienu no četriem tematiem, piemēram, jāizvērtē argumenti par un pret diviem atšķirīgiem viedokļiem – «ķermenis ir dvēseles cietums» un «dvēsele ir ķermeņa cietums».
Arī fizikas olimpiādē Indijā, Mumbajā, Latvijas komandai piecu cilvēku sastāvā (Rūdolfs Treilis, Helvijs Sebris, Reinis Irmejs no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Daniels Krimans no Aglonas vidusskolas un Valdis Mizers no Daugavpils 13. vidusskolas) tika bronza, ko savējiem izcīnīja R. Treilis un D. Krimans.
Komandas mentors Vjačeslavs Kaščejevs skaidroja, ka šogad teorijas kārtas tēmas skārušas visu fizikas spektru – «no klasiskām sadursmēm līdz neitrīno oscilācijām, no kvantu mehānikas pamatprincipiem līdz kodolreaktoru dizainam. Eksperimentos bijis jāatšifrē un precīzi jānomēra dubultspirāles radītā difrakcijas aina, kā arī jāizpēta kapilāro viļņu īpašības, izmantojot lāzeru interferenci.»
Rezultāti zināmi arī matemātiķiem. Taizemē, Čhīanmai, šogad spēkiem mērojās apmēram 600 eksakto zinātņu speciālistu. Latvijas komandai (Artūrs Banga, Jēkabs Mežinskis, Aleksejs Popovs no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Annija Varkale no Bauskas Valsts ģimnāzijas, Aleksejs Zajakins no Rīgas 89. vidusskolas, Deniss Dunaveckis no Daugavpils 10. vidusskolas) izdevās saņemt trīs atzinības rakstus, kas tai ļāva saglabāt iepriekšējās pozīcijas – «kaut kur otrajā pusē», pastāstīja viens no komandas vadītājiem Juris Škuškovniks. Reitings varējis būt labāks, ja nebūtu psiholoģiski nolūzis viens no dalībniekiem, kurš iepriekšējā olimpiādē bija labi startējis. Tajā pašā laikā komandas jaunais Artūrs Banga no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, kurš, šķiet, izcilnieku pulciņā nonācis nejauši, parādījis sevi necerēti labi. Protams, šādā pasākumā pat viens atrisināts uzdevums ir augsts sasniegums, jo to Latvijā varētu atrisināt labi ja pārdesmit cilvēku, norādīja J. Škuškovniks, piebilstot, ka no sešiem cietajiem riekstiem pēdējais bijis ļoti, ļoti grūts, ko spējuši pārkost tikai desmit dalībnieku, arī olimpiādes uzvarētājs no Kanādas, kurš ieguvis maksimālo punktu skaitu.
Tikko izskanējusi arī olimpiāde bioloģijā, kura notika Dānijā, Orhūsā, un tajā Latvijai ir jo īpaši labi veicies – iegūtas divas bronzas un divas sudraba godalgas, un tas pēdējo gadu laikā ir labākais sniegums, prieku par panākumiem neslēpa komandas mentors Jānis Liepiņš, kurš jau trešo gadu skolo jaunos biologus. Šoreiz pasākums bijis ļoti eiropeisks, jo uzsvars likts uz domāšanu un izpratni, nevis atcerēšanos, kas ir «aziātiskais variants». Divās dienās dalībniekiem bija jāveic četri laboratorijas darbi un jāatbild uz simt teorētiskajiem jautājumiem. Runājot par grūtības pakāpi, J. Liepiņš uzskata, ka tie nebijuši ļoti sarežģīti, taču arī ne tādi, ko var izpildīt, zinot tikai vidusskolas mācību kursu.
Pašlaik sākusies arī gudrāko ķīmiķu spēkošanās Azerbaidžānā, Baku, un nākamnedēļ uz Kazahstānu, Almati, dosies jaunie informācijas tehnoloģiju speciālisti. Augusta vidū olimpiāžu maratons beigsies Krievijā, Tverā, kur sanāks kopā ģeogrāfi.