Elīna Ģērmane jau gadu studē Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, kur iestājās pēc Rīgas 66. vidusskolas pabeigšanas. Laikā, kad Elīna sāka mācīties skolā, šī skola bija vienīgā, kurā varēja mācīties bērni ar invaliditāti. Savukārt augstskolas joprojām lielākoties ir nepieejamas vides ziņā vai pieejamas daļēji. Taču Elīnu, kurai labi padodas valodas, nebiedēja vides šķēršļi un Universitātē viņa iestājās. No nākamā mācību gada viņa arī saņems bankas Citadele kopā ar Vītolu fondu iedibināto stipendiju studentiem ar invaliditāti.
Kopā ar Elīnu Ģērmani stipendiju visu nākamo gadu saņems arī Viktorija Verhovceva no Mārupes, kura nupat iestājusies Rīgas Stradiņa universitātē un studēs medicīnu, kā arī Oskars Niks Mālnieks, kurš jau gadu Rīgas Tehniskajā universitātē studē ekonomiku. Jaunieši izvēlēti no Vītolu fondam iesniegtajiem pieteikumiem. Viktorija stāsta, ka viņa visu mūžu ārstējusies un viņai tik ļoti bijis bail no ārstiem, tāpēc nolēmusi studēt medicīnu, lai kļūtu par tādu ārsti, no kura neviens bērns nebaidās. Lai varētu iestāties universitātē, Viktorija ļoti neatlaidīgi mācījusies, un tam šķērslis nav bijusi viņas saslimšana.
«Es nesūdzos, jo man palīdz kursabiedri, bet diemžēl fakultāte nav pieejama, lifta nav, tāpēc katru dienu jākāpj pa trepēm uz otru, trešo stāvu,» stāsta Elīna. Viņa pārvietojas ar staiguļa palīdzību. Ģimenei bijis pašsaprotami, ka Elīna, neraugoties uz invaliditāti, mācīsies skolā, nevis mājās. Ar labām sekmēm pabeidzot vidusskolu, viņa izvēlējusies studēt modernās valodas, jo «redzu tur lielu perspektīvu». Viņa ir piedalījusies arī vairākās olimpiādēs, pašlaik studijas notiek angļu valodā, bet Elīna studē arī franču, zviedru, prot vācu valodu. «Tā ir sabiedrības attieksme, kas kavē bērnus un jauniešus mācīties, jo mēs neuzskatām, ka mums ir problēmas, bet citi gan – tā arī ir nākuši uz ielas klāt un teikuši: vai, jums gan ir problēmas! Nē! Jums varbūt gan ir,» atzīst Elīnas mamma Mudīte.
Latvijā diemžēl nav nekādu apkopotu datu, cik ir bērnu ar invaliditāti, kuri vēlētos vai ir iestājušies augstskolās, atzīst invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vadītājs Ivars Balodis. Līdz ar to nav iespējams izveidot atbalsta tīklu studentiem, kā tas ir citās valstīs, piemēram, kā nokļūt uz fakultāti, vai tur ir pieejamas auditorijas, kādi ir mācību materiāli – vai tādi ir audio veidā vai palielinātā drukā. Šajā jomā Latvijā ir ļoti daudz darāmā. «Taču tie jaunieši, kuri izvēlējušies studēt, saprot, ka izglītība var mainīt dzīvi, un viņi ir iedrošinājums citiem izvēlēties augstāko izglītību,» uzsver I. Balodis.
«Mēs sapratām, ka ne jau labdarība vai žēlsirdība ir galvenais, svarīgi dot iespēju, tāpēc mēs ļoti gribētu, lai Citadeles stipendija iedvesmo un iedrošina jauniešus mācīties,» saka bankas valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis. Stipendija vienam mācību gadam būs 1850 eiro, kas būs sadalīti maksājumos, un to izmaksās Vītolu fonds. Lai stipendiju saņemtu, jābūt labām sekmēm un nokārtotām sesijām.