Turpinās profesionāli tehnisko skolu optimizācija jeb patiesībā – slēgšana. Šis liktenis nu skāris arī Viduslatgales profesionālo vidusskolu, kura izvietota Jaunaglonā un Višķos.
Višķos vismaz saglabāta lauksaimniecības programma un līdz ar to arī mācību bāze, bet Jaunaglonā viss tiek pilnībā likvidēts. Pašvaldībai tas nozīmē bezdarba līmeņa kāpumu un vēl vienu tukšu ēku.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lēmumu skolu slēgt pamato ar statistikas datiem: pērn 1. oktobrī vidusskolā kopumā mācījās 484 audzēkņi. Demogrāfiskās prognozes nekādu kāpumu tuvākajos gados nesola. Otrs iemesls tādam solim esot spēcīgu profesionālās izglītības kompetences centru tīkla izveide, kas paredz, ka līdzekļi tiek koncentrēti ilgtspējīgos projektos – modernizētos un aprīkotos profesionālās izglītības centros. Turklāt šīs skolas programmas ir iespējams apgūt gan Malnavas koledžā, gan vienā no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma mācību vietām – Preiļos. Vienojoties ar Daugavpils novada pašvaldību par izglītības programmu līdzfinansēšanu, tomēr panākts, ka Višķos kā Malnavas koledžas filiālē varēs arī turpmāk apgūt lauksaimniecības specialitātes.
Vislielākais zaudētājs pēc skolas likvidācijas ir Aglonas novads un īpaši – Jaunaglonas ciemats, kurš izveidojies, pateicoties arodskolai. Tās ēka celta 70. gadu beigās, paredzot 600 vietu. Vēl pirms gadiem divdesmit audzēkņu tajā tiešām nav trūcis – bijis ap 20 grupu, stāsta Aglonas domes izpilddirektore Ineta Poga, piebilstot, ka pašvaldība ilgi cīnījusies par skolas saglabāšanu. Kad nu šajā 1. septembrī mācības uzsāktu vien 50 skolēnu, šāds IZM lēmums bijis neizbēgams. Taču, no otras puses, sirds sāp par 48 darbiniekiem, kas tagad paliek bez darba. Pedagogi vēl varbūt kaut kur darbu dabūs, taču – ko iesākt tehniskajiem darbiniekiem? Un, ja arī viņi kaut kur to atrastu – izbraukāt un samaksāt ceļa izdevumus būtu tīri izputinošs pasākums. Slēgšana nes līdzi vēl vienu satraucošu aspektu – jaunu iedzīvotāju izceļošanas vilni.
I. Poga arī pieļauj, ka vairākums Jaunaglonas arodskolas audzēkņu uz citām skolām nebrauks, līdz ar to skaitliskā ieguvuma citām mācību iestādēm no agloniešiem nebūs. Daudzi jau tagad meklējot iespēju izglītību iegūt vakarskolā. Vēl viena problēma ir arī ēkas (to apsaimniekošana gadā prasījusi ap 200 000 eiro). No tām pašvaldība savā pārziņā pārņems tikai dienesta viesnīcu, jo tur mitinās arī internātvidusskolas bērni. Ko darīt ar lielo skolas ēku – nezinot. Par to lai lauza galvu Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Viņa gan šauboties, vai kāds, ņemot vērā pirktspēju un attālumu no Rīgas, to vēlēsies iegādāties. Ļoti iespējams, ka nams pievienosies tiem graustiem, kas jau tagad rotā Aglonas novadu – piemēram, bazilikai piederošie.
Arī Daugavpils novada pašvaldība ir noraizējusies par Višķu profesionālās vidusskolas nākotni. Šogad tajā mācīsies 128 audzēkņi. Varētu būt vairāk, ja gada vidū nebūtu izskanējusi informācija par tās slēgšanu. «Šī ažiotāža aizbiedēja no Višķiem aptuveni 50 skolēnu,» nopūšas Viduslatgales profesionālās vidusskolas direktors Aivars Skrinda, norādot, ka jebkura reforma rada ne tikai pozitīvas sekas, un tā tas ir arī šajā gadījumā. Žēl esot, ka izjuks autoatslēdznieku kurss, kas pērn nokomplektējies ļoti labs.
Aptauja liecinājusi, ka uz Malnavas koledžu nevēlas iet ap 90% audzēkņu. Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts tieši šo iemeslu min kā argumentu, kāpēc vietvara iesaistījusies cīņā par skolas saglabāšanu. Vēl arī būtiski bija nepazaudēt ēku un darba vietas. «Ja tur skolas nebūs, vide tiks degradēta,» ir pārliecināts
A. Aizbalts. Lielas ilūzijas neesot arī par VNĪ apsaimniekošanu – varot jau novadā redzēt, kas notiek ar valsts uzņēmumam piederošajiem objektiem. VNĪ gan vēlējušies, lai dome pārņem visu skolas teritoriju, taču tādas naudas pašvaldībai neesot.