Matemātikas eksāmens – vislielākais klupšanas akmens

Šā gada centralizēto eksāmenu vidējie rezultāti svārstās ļoti plašā amplitūdā – sākot no 9,6% līdz pat 95,1% (no iespējamiem 100%), liecina Valsts izglītības satura centra apkopotie dati. Zemākās sekmes jau tradicionāli ir matemātikas pārbaudījumā, un diemžēl pēdējos gados zināšanas vājākas kļūst arī latviešu valodā.

Nebūt ne daudzām skolām ir paveicies visos eksāmenos noturēties virs 50% latiņas. Jau tradicionāli visvājākais kopvērtējums ir obligātajos pārbaudījumos – latviešu valodā un jo sevišķi matemātikā. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kopējais līmenis saglabājies diezgan nemainīgs: vidējais rādītājs valstī ir 43,6%. Šis eksaktais mācību priekšmets visbiežāk kā klupšanas akmens bijis profesionāli tehniskajās, amata un arī vakara (maiņu/tālmācības) vidusskolās, ļaujot to absolventiem savākt pat ne 20% (Ērgļu profesionālajā skolā – 11,2%, Limbažu profesionālajā skolā, kas tagad ir Rīgas valsts tehnikuma struktūrvienība, – 13,7%, Madonas vakara/maiņu vidusskolā – 17,7%, Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā – 13,6%), bet profesionālās vidusskolas RIMAN absolventi pārspējuši visus pārējos ar kopējo rekordu – 9,6%. Jāteic, ka arī pārējos eksāmenos aina šajā skolā bijusi līdzīga: angļu valodā – 27,1%, latviešu valodā – 12,4%. Matemātika sagādājusi grūtības pat dažām ģimnāzijām, bet tas neattiecas uz Rīgas 1. ģimnāzijas 226 absolventiem, kuri bez problēmām tikuši galā ar šo sarežģīto pārbaudījumu, sasniedzot rādītāju – 90,3% (123 skolēni saņēmuši vērtējumu no 91 līdz 100%). Arī citos eksāmenos šīs skolas beidzējiem sarežģījumu nav bijis: gan angļu valodā – 86,7%, gan arī pārējos, nenokrītot zemāk par 73%.

Ļoti labas sekmes bijušas arī pārējām Rīgas tā sauktajām centra skolām, gan citām lielo pilsētu mācību iestādēm – it īpaši valsts ģimnāzijām. Tas varbūt izbrīna mazāk, bet iepriecina dažu lauku vidusskolu labais starts. Piemēram, Baltinavas vidusskolā, kuru beidza septiņi skolēni, gan matemātikā ir labs rezultāts (76,7%), gan latviešu valodā (71,9%). Tomēr jāatzīst, ka, papētot citu mazo novada skolu vērtējumu, kuras absolvējuši līdz desmit skolēni, tas bijis satraucoši zems ne tikai matemātikā (piemēram, no astoņiem 12. klases skolniekiem tikai divi spējuši iegūt 21 līdz 30%, pārējie saņēmuši vēl mazāk), bet arī dzimtajā valodā un pārējos eksāmenos sekmes bijušas ļoti vājas.

Diemžēl latviešu valodas pārbaudījums izrādījies ciets rieksts, kas arī parādās kopējos valsts rādītājos, kuros jaušams lēns kritums – pērn tas bija 52,7%, aizpērn – 55,7%, bet šogad jau 48,7%. Jo īpaši tas licis pasvīst krievu skolās – dažā labā, piemēram, Zilupes vidusskolā, tas rezultējies tikai ar 24%, un vienīgi divi skolēni no 19 beidzējiem spējuši saņemt virs 50%. Vienīgais mierinājums, ka vismaz dzimtajā valodā viņi varējuši sasniegt teju 80%.

Kā liecina statistika, augstākos punktus izvēles priekšmetos lielākoties savākt izdevies tad, ja tos kārtojis viens vai divi audzēkņi. Tā Rēzeknes 1. vidusskolā kāds absolvents spoži nolicis ķīmijas eksāmenu (95,1%), Špoģu vidusskolā – bioloģiju (91%), bet Jelgavas valsts ģimnāzijā – vēsturi (91,5%).