Ceturtdien Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanās notika cīņa starp diviem skolasbiedriem jeb «dzīvību un sausajiem skaitļiem», kā teica jaunais augstskolas vadītājs Indriķis Muižnieks, pretnostatīdams savu – bioloģijas – nozari pret otra pretendenta, Datorikas fakultātes dekāna Jura Borzova darbības jomu.
Vēlēšanās ar balsu vairākumu: 178 par un 104 pret uzvarēja I. Muižnieks, kamēr par J. Borzovu bija 178, bet pret 206 Satversmes sapulces delegāti.
Vēl divus mēnešus rektora krēslā būs iepriekšējais LU vadītājs Mārcis Auziņš, kurš šo amatu ieņēma kopš 2007. gada. Viņš 2011. gadā arī tika atkārtoti ievēlēts par LU rektoru. Rektors klātesošajiem norādīja, ka, stājoties amatā, izvirzījis mērķi – LU jākļūst par starptautiski atzītu zinātnes universitāti. Šobrīd LU ir iekļuvusi vienā no šiem reitingiem, kā arī ieņem pirmo vietu starp Latvijas augstskolām. Esot patīkami, ka starp mūsu valsts zīmoliem LU ir ļoti atpazīstams, un pēdējā aptaujā pat pārspējis Raimondu Paulu. M. Auziņš arī uzsvēra, ka izdevies izdzīvot finansiāli tik sūro krīzes laiku, kad par 50% tika samazināts augstskolas budžets un nācies atteikties no lielākiem plāniem.
Savukārt I. Muižnieks, kurš līdz šim LU bija zinātņu prorektors, akcentēja savu un LU komandas paveikto: trīskāršojis zinātnisko darbu citējamību, četrkāršojis aizstāvēto promocijas darbu skaitu, piesaistījis 100 miljonus eiro, vadījis infrastruktūras projektu izstrādi, strādājis pie LU bibliotēkas darbības modernizācijas un virknes citu darbu. Kā atslēgas vārdus viņš minēja: inovācijas, jauna kvalifikācija studijās (jau esošajās programmās, tostarp inženierzinātnēs), iekšējā demokrātija, studentu un sociālo partneru līdzdalība, atbalsts projektiem un publikācijām, efektīva administrācija, efektīva nekustamo īpašumu apsaimniekošana, Torņakalna kampusa attīstība. Viņš arī nosauca konkrētus skaitļus, kurus vēlētos sasniegt turpmāk – 10% budžeta attīstība, 100 darba vietas jaunajiem un emeritēto darbinieku atbalstam, par 2000 palielināt studentu skaitu, par 60% kāpināt publikācijas augstas raudzes zinātniskajos žurnālos, par miljonu eiro samazināt administratīvās izmaksas un iegūt 1,5 miljonus eiro lielu peļņu no nekustamo īpašumu apsaimniekošanas. Pirms vēlēšanās sakot pēdējo vārdu, I. Muižnieks mudināja kolēģus balsot par dzīvību, nevis sausiem skaitļiem.
J. Borzovs bija krietni lakoniskāks savos solījumos. Viņš vairākkārt izcēla vārdus: «Par pieczvaigžņu LU» un «Izcilība, izaugsme un iesaiste», norādot, ka ir gatavs pārstāvēt visu augstskolu, nevis strādāt atsevišķu grupu interesēs. LU rektoram jābūt ne tikai labam zinātniekam un studiju darba vadītājam, bet arī idejiskajam līderim. Ar savu komandu viņš esot īstajā laikā un īstajā vietā, tāpēc domājot, ka šis uzdevums viņam būtu pa spēkam.
Jāpiebilst, ka šogad vēl bez LU arī citās augstskolās tika vēlēti rektori. Tā Rēzeknes augstskolā par to atkārtoti kļuvis Edmunds Teirumnieks, bet mūžībā aizgājušā Liepājas universitātes rektora Jāņa Rimšāna aizstājējs vēl nav atrasts. Vēlēšanas atliktas līdz rudenim.
CV
Indriķis Muižnieks
Avots: LU