Obligātā fizika un ķīmija arī profesionālajās skolās?

Profesionālajās skolās un tehnikumos plānots dabaszinību vai fiziku un ķīmiju iekļaut stundu sarakstā kā obligātus, nevis izvēles, mācību priekšmetus.

Paredzamās izmaiņas šo mācību iestāžu direktori vērtē kā «kārtējo grāvi», kurā stūrē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), un rosina nesaplūdināt vispārizglītojošās un profesionālās skolas.

Nepietiekams stundu skaits

«Vispārizglītojošo mācību priekšmetu teorētiskais sadalījums tiks papildināts ar tehnisko virzienu, mainot procentuālo sadalījumu, tā nodrošinot atbilstošu stundu skaitu un iespēju kārtot eksāmenus minētajos mācību priekšmetos. Pašlaik šie mācību priekšmeti tiek piedāvāti tikai kā izvēles, nevis obligātie, un tiem ir atvēlēts nepietiekams stundu skaits (aptuveni 105 stundas),» skaidro Valsts izglītības satura centrs (VISC), norādot, ka plānotās izmaiņas ļaus uzlabot profesionālās un arodizglītības ieguvēju turpmākās izglītības un karjeras iespējas.

Tāpat VISC paredzējis profesionālās vidējās izglītības iestāžu beidzējiem noteikt trīs centralizētos eksāmenus un vienu izvēles eksāmenu vispārizglītojošos mācību priekšmetos, līdzīgi kā vispārējās vidējās izglītības iestāžu skolēniem. Tas, lūk, nodrošināšot vienotu pieeju pārbaudījumu kārtošanā profesionālo un parasto skolu beidzējiem.

Akcents uz praktiskām iemaņām

Profesionālo vidusskolu un tehnikumu direktori atzīst, ka eksaktās zināšanas ir vajadzīgas – it īpaši tiem, kas strādā ražošanā un arī tehniskajās jomās. Taču jāņem vērā, ka šo mācību iestāžu audzēkņiem ir liels profesionālo priekšmetu daudzums, tāpēc vispārizglītojošie ir ar mazāku stundu skaitu. Akcents tiek likts tieši uz praktiskām iemaņām un zināšanām, lai pēc skolas beigšanas jaunietis būtu gatavs strādāt savā profesijā, teic Aizkraukles profesionālās vidusskolas direktore Ruta Krūkle, piebilstot, ka to arī rāda statistika: uz augstskolu no kursa, kurā ir 25 audzēkņi, aiziet vien daži – tie, kas spēj tikt galā ar tur apgūstamo zinību apjomu. Viņa ir pārliecināta, ka nevar salikt vienā laivā profesionālās un vispārizglītojošās skolas – katrai ir savs uzdevums. Tas attiecas arī uz eksāmeniem. Piemēram, Igaunijā profskolas absolvents varot izvēlēties – kārtot centralizētos eksāmenus vai tikai profesionālos. Atkarībā no savas izvēles viņš saņem atšķirīgu diplomu. Kāpēc gan pie mums nevarētu ieviest šādu praksi, nevis iet obligātuma ceļu.

Uz kā rēķina?

Rēzeknes tehnikuma direktore Benita Virbule norāda, ka jau tagad viņas vadītajā skolā lielākajā daļā programmu tiek mācīta fizika, bet dažās arī ķīmija un vides mācība. Stundu skaits pat esot lielāks, nekā VISC minētais, taču, ja tas vēl jāpalielina, rodoties jautājums: uz kā rēķina? Kuras stundas tad samazināt – vai profesionālās? Mērķis jau it kā esot labs – stiprināt dabaszinātnes un ar tām saistītās nozares, taču – kāpēc nepaskatīties vispirms uz ģimnāzijām, kas taču ir augstskolu studentu kalve. Cik no tās beidzējiem kārto eksāmenus dabaszinātnēs? Lai gan šogad kāpums šo pārbaudījumu kārtotājos ir, tomēr ne tik būtisks. Un vai nav tā, ka pašas ģimnāzijas dažkārt novirza audzēkņus uz citiem eksāmeniem, kur rezultāti varētu būt augstāki.

Skrundas profesionālās vidusskolas direktore Rūta Ēķe to visu skarbi nodēvē par nestrukturētu pieeju: «Uz visu jāskatās sistēmiski, jāstrādā pie mācību satura izmaiņām kompleksi, nevis kaut ko pielāpot. Šāda pieeja atgādina kārtējo grāvi, nevis taisno ceļu.» Viņa uzsver, ka daudzviet, kur šādas stundas bijušas maz vai nemaz, būs grūti atrast kvalificētus pedagogus. Arī tur, kur tie ir, nereti viņi ir tik noslogoti, ka nespēs paņemt vairāk stundu. Gan R. Ēķe, gan B. Virbule arī vērš uzmanību uz šo skolotāju novecošanos – vairākums ir jau pensijas gados, bet jaunie nebūt netiecas nākt viņu vietā. Drīz vien tā būs nopietna problēma skolās.