Ik gadu daļa devītās un divpadsmitās klases beidzēju tiek atbrīvoti no eksāmenu kārtošanas. Šobrīd šādi dati netiek apkopoti, bet iepriekšējo gadu statistika rāda, ka tie ir aptuveni 10%, vēl aptuveni tikpat daudz ir tādu, kam tiek atļauti atvieglojumi. Neatkarīgā aptaujāja vairākas pašvaldības un skolas, un tajās šādu audzēkņu skaits svārstījās no pāris skolēniem līdz vairākiem desmitiem.
Ne Izglītības un zinātnes ministrija, ne Valsts izglītības satura centrs šādu informāciju neapkopo, norādot, ka tā jāvaicā pašvaldībām. Dati, ko sniedz vietvaru izglītības pārvaldes, ir visai atšķirīgi – un tie atkarīgi gan no novadu teritorijas, gan skolēnu daudzuma, tostarp to, kas mācās speciālās izglītības programmās bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.
Vien kopumā četri skolēni nekārto eksāmenus Preiļu novadā, bet Ventspils novadā – divi devītklasnieki. Madonas novada Ļaudonas vidusskolā šādu audzēkņu vispār nav: visi 16 pamatskolas un četri vidusskolas beidzēji liek eksāmenus, teic skolas direktors Guntis Lazda, uzsverot, ka visi – pat tie, kam ir zināmas mācību grūtības, vēlējušies piedalīties eksāmenu sesijā. Pavisam maz šādu bērnu ir arī Rīgas Juglas vidusskolā, kur ik gadu neesot vairāk par pāris atbrīvotajiem, apliecina skolas direktore Aija Melle.
Rēzeknes novadā šādu audzēkņu skaits sasniedz 12,2%. No 338 pamatskolas beidzējiem 50 no eksāmeniem ir atbrīvoti, no viņiem puse ir divu speciālo internātpamatskolu audzēkņi, bet vēl otra puse lielākoties saņēmusi atbrīvojumu, pamatojoties uz psihiatra un neirologa atzinumu, savukārt no 134 divpadsmitajiem – pārbaudījumus nekārto seši, no viņiem četri mācās neklātienes un tālmācības programmās, skaidro Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieks Vilis Deksnis, piebilstot, ka arī iepriekšējā gadā skaitļi bijuši aptuveni tādi paši.
Limbažu novadā no 147 pamatskolu beidzējiem 24 ir atbrīvoti no pārbaudījumiem, bet no 92 vidusskolas pēdējās klases audzēkņiem – 12. Arī šajā novadā daļa atbrīvoto mācās speciālajā internātpamatskolā, kā arī vakara maiņu vidusskolā, informē novada Izglītības pārvaldes izglītības speciāliste Vija Jirgensone, norādot, ka šādu skolēnu skaits pēdējos gados ir sarucis, jo savulaik to bijis pat ap 60.
Cēsu novadā no 220 pamatskolas beidzējiem 32 ir atbrīvoti (20 speciālās skolas audzēkņu), bet no 206 divpadsmitajiem – 14.
Vēl ik pašvaldībā ir bērni, kas pārbaudījumus kārto ar atvieglojumiem (to paredz un kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi). Tas ļauj samazināt to audzēkņu skaitu, kas varbūt papildinātu atbrīvoto pulku. Kā skaidro Preiļu 1. pamatskolas psiholoģe Līga Tumašova, šajā skolā no 50 devītajiem atbrīvoto nav, taču ar atvieglojumiem ir desmit audzēkņu, kam ir mācīšanās traucējumi. Piemēram, ir tādi, kam vajadzīgs ilgāks laiks, lai izpildītu uzdoto, vai biežāki pārtraukumi. Ir arī tādi, kam nepieciešams lietot atgādnes (tabulas, piemērus). To, kādi atvieglojumi bērnam vajadzīgi, nosaka psihologs, un eksāmena vadītājs to ņem vērā. Viņa atzīst, ka šobrīd liels pluss ir tas, ka jau sākumskolā bērns ar mācīšanās grūtībām var apgūt sev piemērotu izglītības programmu. Ik gadu viņš tiek pārbaudīts, vai ir kādas izmaiņas un vai būtu jāpārskata noteiktie atvieglojumi. L. Tumašova aprāda, ka komisija, kas izvērtē bērna spēju tikt galā ar pārbaudījumiem, to dara ļoti rūpīgi – līdz ar to nevar pārmest paviršu attieksmi. To arī rādot novadā atbrīvoto skaits – tas nav liels, un tie, kas tiešām nekārto eksāmenus, ir ar nopietnām diagnozēm (tās arī nosaka MK noteikumi).
Viedokļi
Dzintra KOZAKA, Cēsu novada domes Izglītības nodaļas metodiķe:
– Šai lietai ir divas puses: ir objektīvā, jo bērns tiešām ir slims un nevar kārtot eksāmenus, un subjektīvā, kad atbrīvojums ir pievilkts aiz matiem. Ja bērns, kam ir lauzta roka, un tāpēc pārbaudījumi viņam tomēr būtu jākārto vēlāk – papildu termiņā, ierodas skolā ar ārsta zīmi, kurā aprādīts, ka viņš to nevar darīt, jo viņam ir slima sirds. Tad rodas jautājums – cik pamatots ir šāds atbrīvojums? Ņemot vērā, ka bērns visus gadus piedalījies sporta nodarbībās. Ir tomēr daļa vecāku, kas vēlas savu bērnu pasargāt no jebkādām grūtībām un stresiem, tāpēc ir gatavi pat pielauzt ārstu, lai tas izraksta zīmi.
Pauls PRINCIS, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents:
– Mēs patiesībā esam tikai vidutāji starp speciālistiem, kas dod slēdzienu par bērna veselību un spēju kārtot pārbaudījumus, un skolu. Ģimenes ārsts neizlemj šādas lietas, bez tam Ministru kabineta noteikumi nosaka slimību un patoloģiju arakstu (kopumā 42), kas ļauj atbrīvot skolēnu no eksāmeniem. Katrā ziņā, izvērtējot jaunās paaudzes veselību, jāatzīst, ka tīri fiziski tā pasliktinās – daudziem ir ļoti nopietnas problēmas. Domāju, ka arī psihiskā veselība daļai ir visai slikta.
Elīna KĀRKLA, asociācijas Ģimene projektu vadītāja:
– Man ir divi dēli skolas vecumā, un es uzskatu – ja bērnam ir stabila nervu sistēma, nav vajadzīgi nekādi atbrīvojumi no eksāmeniem. Turklāt – ja viņi nebūs kārtojuši tos, viņiem būs ierobežotas iespējas ne tikai tālākajā izglītības ceļā, bet arī darba tirgū. Nenoliegšu, ka mūsdienās netrūkst emocionāli ļoti jūtīgu bērnu un, iespējams, viņus vajag pasaudzēt, taču tas tiešām būtu jālemj ārstiem.