Daudziem pamatskolas beidzējiem zināšanas dabaszinātnēs ir nepietiekamas, liecina 9. klases diagnosticējošā darba rezultāti. Valsts izglītības satura centrs (VISC) gan tos šobrīd nekomentē, solot sīkāku izvērtējumu sniegt aprīļa vidū, taču apliecina, ka kopumā Latvijas skolēnu zināšanas ir zemākas nekā citviet Eiropas Savienībā.
«Esmu satraukta par diagnosticējošā darba dabaszinātnēs vājajiem rezultātiem. Mana meita, kurai ir labas sekmes mācībās, saņēma vien 50% no simts iespējamiem. Izrādījās, ka ne tikai viņai bija tik zems vērtējums – daudziem tas bija vēl zemāks,» Neatkarīgajā savu satraukumu un neizpratni neslēpa kāda lasītāja. Viņu vēl jo vairāk nemierīgu darot fakts, ka pēc dažiem gadiem vidusskolas beidzējiem nāksies kārtot centralizēto eksāmenu dabaszinātnēs – un, ja zināšanas ir tik vājas, vai tas absolventiem nedraud ar atestāta sabojāšanu.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (saīsinājumā OECD) pētījumi parāda, ka Latvijas 15 gadu veco skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs un matemātikā augstākajos izziņas līmeņos ir zemāki nekā vidēji Eiropā. Lai šos sasniegumus uzlabotu, centrs organizējis diagnosticējošo darbu 8. klasē matemātikā un 9. klasē dabaszinībās, skaidro VISC, norādot, ka vēlējies noskaidrot, kādas ir visu skolēnu zināšanas un prasmes visos dabaszinātņu priekšmetos. Šā darba rezultāti parādījuši, ka «skolēnu sasniegumi, it īpaši augstākajos izziņas darbības līmeņos, nav augsti». Taču visi klupšanas akmeņi tikšot izanalizēti līdz 15. aprīlim. Tad arī tapšot metodiskie ieteikumi, kā skolotājam organizēt darbu, lai atsevišķas prasmes pilnveidotu. Tas ļaušot pedagogiem vēl šā mācību gada pēdējos mēnešos aprīlī un maijā piestrādāt pie skolēnu zināšanu pilnveidošanas, kā arī turpināt darbu nākamajā gadā, gan uzlabojot metodiku, gan darba organizāciju un pilnveidojot materiālo bāzi. Paralēli tam tiekot izstrādāts jauns, uz kompetencēm vērsts, pamatizglītības standarts, tā tapšanā izmantojot diagnosticējošā darba rezultātus.
Centrs uzsver, ka 9. klases diagnosticējošā darba dabaszinātnēs mērķis un rezultāti neesot attiecināmi uz centralizēto eksāmenu fizikā, ķīmijā vai bioloģijā saturu.
Šobrīd arī novadu izglītības pārvaldes atturas no jel kādiem komentāriem, vien Amatas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska, kas pārrauga vēl sešu tuvējo novadu izglītības darbu un kura māca bioloģiju un ķīmiju skolā, atzina, ka darbs tiešām nebijis viegls. Uzsvars vairāk bijis nevis uz teorētisku, bet praktisku ievirzi. «Protams, ka vieglāk uzrakstīt no grāmatas iemācītu informāciju, nevis izdarīt patstāvīgus vērojumus un secinājumus,» secināja D. Dombrovska, pieļaujot, ka ne īpaši spožās skolēnu zināšanas meklējamas, piemēram, kvalificētu pedagogu vai modernu dabaszinātņu kabinetu trūkumā.