PĒTĪJUMS: Bērni visnežēlīgākie ir 11-15 gadu vecumā; kā ar to cīnīties?

© Scanpix

Pēc vairāku pētījumu datiem un Valsts policijas statistikas tiek secināts, ka Latvijā bērni ir visnežēlīgākie tieši vecumā no 11 līdz 15 gadiem. Lai noskaidrotu, kā ar šo problēmu cīnās skolas, portāls nra.lv sazinājās ar psiholoģijas maģistri un izglītības psiholoģi Lolitu Dālderi.

L. Dāldere atzīst: „Bērni šajā vecumā patiešām esot vissnežēlīgākie, „11 gadu vecumā bērniem sāk parādīties pirmās konkurējošās pazīmes un viņi sāk apmeklēt ne tik daudz, lai mācītos, bet, lai ietusētu ar saviem vienaudžiem,” skaidro L. Dāldere. Tāpat viņa norāda - bērna uzvedība un izturēšanās konkrētajā vecuma posmā lielā mērā atkarīga no ieaudzinātajām normām.

Būtiski, ka agresīvākas šajā vecumā ir tieši meitenes nevis zēni. „Skolā meitenes bieži vien savā starpā izspēlē dažādas dzīvē vai filmās redzētas situācijas, vērpj intrigas un izstumj kādu personu, kas bērnam var būt visai traumatiski,” stāsta L. Dāldere. Bet kā ar to cīnīties? „Pret bērnu vērstu grupveida agresiju var ārstēt, akcentējot izstumtās personas cilvēciskās iezīmes. Bērni ir agresīvi pret saviem vienaudžiem, jo bieži neredz un nesaprot cilvēcisko pusi otrā cilvēkā, viņi redz tikai kādu iedomātu personu, kura viņiem nepatīk. Tam ļoti palīdz dažādas ārpusskolas aktivitātes piemēram ekskursijas vai sporta spēles. Tad bērni ir izrauti no ierastās vides un mainās gan to uztvere pret sevi, gan apkārtējiem,” atklāj L. Dāldere.

Izrādās, arī vecāki var palīdzēt un veikt preventīvus pasākumus, lai bērns skolā tiktu labāk uzņemts. „Izstumšana ļoti reti veidojas pēkšņi. Visbiežāk, šis process aizsākas jau mazajās klasītēs. Lai bērns tiktu labi uzņemts kolektīvā, viņam  nepieciešamas divas prasmes. Veikli runāt un veikli kustēties. Bērniņš, kurš ir ierāvies sevī, nespēj aktīvi piedalīties rotaļās vai asprātīgi atbildēt, visticamāk jau tiks paļauts izstumšanas procesam. Vecākiem vajadzētu runāt ar saviem bērniem, mācīt tos komunicēt jau agrā vecumā un jau laicīgi vest savas atvases uz dažādiem pulciņiem, sporta nodarbībām, kur tie spētu iegūt jaunus draugus un apgūt tik nepieciešamās sociālās prasmes,” rosina L. Dāldere.