Projektam skolas.lv izšķērdēta valsts nauda, bet vainīgo nav, kaut gan daži par to atbildīgie un dokumentus parakstījušie joprojām strādā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Patlaban rīcība tiek gaidīta no Ģenerālprokuratūras, kam nosūtīta visa informācija, kā arī nolemts šo jautājumu skatīt Saeimas sēdē. Vai tas palīdzēs atrast vainīgos – lielas ticības nav.
Pazaudēti ir 3,5 miljoni eiro – bet kas par to atbildīgs? Šogad IZM jāpārskaita Valsts kasē 1,5 miljoni eiro – vai tas neietekmēs nozares budžetu un pedagogu algas? Saeimas Pieprasījumu komisijā satraukumu pauda vairāki deputāti.
Diemžēl ministrija tikai atrakstoties, pati ministre Mārīte Seile izvairoties no mutvārdu atbilžu sniegšanas. Arī šajā sēdē viņas neesot (viņa bija devusies vizītē uz ASV), bet atnācis tikai parlamentārais sekretārs, kas liekot pat apsvērt viņas demisijas pieprasīšanu – sprieda deputāts Andrejs Elksniņš. Viņu izbrīnot, ka dienesta pārbaudes ziņojumā, kur notikušais apkopots uz 40 lappusēm, vienīgais uzvārds, kas tiek minēts kā iespējamais vainīgais, ir Jānis Bēniķis. Neviena cita nav – ne darba grupas, kas lēma par projektu, ne atbildīgo personu, kas parakstīja dokumentus. Kāpēc gan izšķērdēto līdzekļu piedziņu nevarētu vērst, piemēram, pret bijušo valsts sekretāru Mareku Gruškeviču? Un kur tad vēl visi ministri, kas skolas.lv izstrādes laikā vadīja IZM, vaicāja Regīna Ločmele-Luņova, aprādot, ka viņiem bijušas iespējas apturēt notiekošo. Vjačeslava Dombrovska laikā Vides ministrijai un Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai rakstīti ziņojumi, ka viss ir kārtībā, bet Inas Druvietes – Ministru kabinetam sagatavots pieprasījums pēc vairāk nekā pusmiljona eiro portāla uzturēšanai. Nokavēti garantiju termiņi, kad vēl varēja pieprasīt labot kļūdas projekta īstenotājam Datorzinību centrs, kas par visu (ne)padarīto saņēma 2 miljonus eiro, bet SIA Microsoft Latvija, kas gatavoja specifikācijas, ko minētais centrs nespēja izpildīt, samaksāts 1 miljons eiro. Neesot arī saprotams, kas noticis ar dārgajiem Lattelecom piegādātajiem dzelžiem un vai tos IZM lieto. Starp citu, vienā no naudas piešķiršanas dokumentiem ir pašreizējās valsts sekretāres vietnieces Evijas Papules paraksts, teica R. Ločmele-Luņova, piebilstot, ka tas neatbilst informatīvajā ziņojumā teiktajam, ka neviens no projektā iesaistītajiem vairs IZM nestrādā. Bijis taču jau 2012. gadā četru IT speciālistu slēdziens, ka projekts ir dārgs un neatbilst modernajām IT sistēmām un tas ir jāpārtrauc. Kāpēc tas netika ņemts vērā?
IZM parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns uz deputātu jautājumiem atbildēja izvairīgi. Projekts bijis komplicēts, un tā gaita arī bijusi tāda. Izejot cauri dokumentiem, nav izdevies rast vienu atbildi. Viens no faktoriem bijis 2012. gads, kad vienubrīd projekts palicis bez vadības, arī dzelžu iepirkums iekavējies, kas nobremzējis tālāko virzību. Izmeklēšanas komisija izveidota tikai šogad, jo pirms tam nav bijis zināms, ka projekta naudas būs jāatmaksā. Arī par ministru rīcību viņš gluži kā dziesmā atzina, ka «varēja būt, bet nebija». Iespējams, ka laikus neapturējuši projektu tāpēc, ka cerējuši, ka varēs to saglābt. Viņš arī mierināja deputātus, ka skolotāju algas un citas IZM funkcijas šis naudas fēlēris neskaršot.
IZM resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vadītājs Ainārs Sviklis, kas no 2009. līdz 2012. gada jūlijam bijis skolas.lv vadītājs, piebilda, ka aprīkojums tiek lietots IZM vajadzībām. Tātad vismaz tā sadaļa nav iegādāta nelietderīgi.
HRONOLOĢIJA
2009
IZM izlemj veidot portālu skolas.lv.
2010-2011
Kā vienīgais pretendents uzvar a/s Datorzinību centrs un SIA E Synergy apvienība.
2012- 2013
Sākas problēmas un tiek pārtraukti struktūrfondu līdzmaksājumi.
2014
IZM vēl cer novērst kļūdas un Eiropas līdzekļus apgūt.
2015
Budžetā tiek ieplānoti 3 miljoni eiro no Eiropas Savienības.
Janvārī tiek paziņots, ka struktūrfondu līdzfinansējuma nebūs un valsts budžetā neienāks 3 miljoni eiro.
Avots: LETA
Naudas saņēmēji
SIA Microsoft Latvija - 816 740 eiro
Lattelecom - 473 371 eiro
Auditorfirma Ernst and Young - 116 442 eiro
Ap 2 miljoni eiro apvienībai Datorzinību centrs un E-Synergy