Šodien valdība atbalstīja darba grupas izstrādāto ziņojumu par nepieciešamajām strukturālajām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē, kas paredz samazināt augstskolu skaitu, veidot zinātnes universitātes un stingrāk kontrolēt finansējuma piešķiršanu.
Informatīvajā ziņojumā, kuru izstrādāja darba grupa ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) un izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) vadībā, norādīts, ka līdz 2020.gadam valsts dibināto augstskolu un zinātnisko institūtu sistēmai jātiek pakāpeniski konsolidētai, kas ietvertu gan valsts atbalstītu minēto iestāžu apvienošanos, gan arī vienas vai vairāku zinātnes un inovācijas universitāšu veidošanu.
Gala ziņojumā akcentēts, ka pirms institucionālu izmaiņu ieviešanas ar normatīvo aktu un finansēšanas sistēmas pārveidi jānodrošina valsts atbalsta mehānisms augstskolu un zinātnisko institūtu ciešākai sadarbībai un institucionālai apvienošanai, ietverot arī tās institucionālās apvienošanās, kas notiek uz brīvprātības principa pamata.
Augstākās izglītības un zinātnes institūciju skaita konsolidācija būtu arī pamatā zinātnes universitāšu veidošanai, taču vienlaikus tiek uzsvērta nepieciešamība saglabāt reģionālo un nozaru augstskolu (tostarp mākslas augstskolu) darbību.
Tāpat nolemts, ka valstij nebūtu jāietekmē privāto personu dibināto augstskolu un koledžu skaits, bet līdz 2015.gadam notiks katras valsts dibinātās koledžas efektivitātes un resursu pietiekamības izvērtēšana, nepieciešamības gadījumā konsolidējot dažādu institūciju darbību.
Paralēli tam ar Eiropas Savienības struktūrfondu palīdzību būtu jāveic šo iestāžu infrastruktūras koncentrācija, galvenokārt veidojot vienotas universitāšu pilsētiņas.
Līdz ar to darba grupa attiecībā uz institucionālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē nav izraudzījusies vienu no trim iepriekš piedāvātajiem attīstības modeļiem, bet nospriedusi, ka tie, lai arī, kā ziņots, pēc būtības ir atšķirīgi, viens otru papildina un atbilstošākais risinājums būtu izveidot vienu kopīgu modeli.
Kā ziņots, pirmais no modeļiem paredzēja valsts atbalstītas, bet ne pieprasītas institucionālās apvienošanās, vienlaikus konsolidējot resursus, novēršot studiju programmu dublēšanos un izvirzot stingrākus finansējuma piešķiršanas kritērijus.
Otrais scenārijs paredzēja daļēji konsolidēt augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, pakāpeniski veidojot zinātnes universitāti, gan kā atsevišķas institūcijas saglabājot reģionālās un mākslas, kā arī atsevišķas profesionālās augstskolas. Institūciju konsolidāciju paredzēja arī trešais modelis, vienlaicīgi ar nozaru grupu universitāšu veidošanu – piemēram, dabas un inženierzinātņu universitāti, sociālo un humanitāro zinātņu universitāti. Arī šajā gadījumā reģionālās un mākslas augstskolas netiktu skartas.
Galējā balsojumā visaugstāko novērtējumu pirmajam modelim deva Latvijas Studentu apvienības prezidente Anna Cīrule, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja Tatjana Volkova, Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Ventspils augstskolas rektors Jānis Vucāns un Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Savukārt zinātnes universitātes izveidi visatzinīgāk bija novērtējusi Koķe, finanšu ministrs Einars Repše (JL), Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš un Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis.
Bet nozaru universitāšu modeli par veiksmīgāko bija atzinis Kampars, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.
Darba grupai pieņemot lēmumu par viena kopīga modeļa veidošanu no trim minētajiem, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju apņēmusies līdz 31.martam valdībā iesniegt pasākumu plānu un laika grafiku, kurā iekļautas katra modeļa priekšrocības nepieciešamo pārmaiņu īstenošanai.
Gala ziņojumā darba grupa rosinājusi ieviest skaidrus, darba grupā noformulētus rezultatīvos rādītājus augstākās izglītības un zinātnes sektoram, kas vērsti uz valsts starptautiskās konkurētspējas pieaugumu, vienlaikus nodrošinot stabilu valsts finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, kā arī virzot augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas sistēmu uz rezultātos orientētu modeli. Šādu modeli apņēmusies izstrādāt IZM sadarbībā ar FM.
Priekšlikumos ietverta arī Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) rosinātā ideja, ka augstākā līmeņa studijām paredzētais valsts finansējums tiek koncentrēts tajās institūcijās vai to apvienībās, kam ir pietiekama kapacitāte attiecīgā līmeņa studiju nodrošināšanai un atbilstoši kvalitatīvie un kvantitatīvie darbības rezultāti šajos izglītības līmeņos. Kā ziņots, LUA šo finansējumu rosinājusi koncentrēt tieši universitātēs.
Tāpat augstākās izglītības institūcijām tiks uzdots piesaistīt uzņēmēju finansējumu, nodrošinot atbilstošu augstākās izglītības programmu un pieaugušo izglītības piedāvājumu, kā arī valsts un privātajām augstākās izglītības institūcijām tiks piemērota vienāda nodokļu piemērošanas kārtība.
Bet attiecībā uz zinātni rosināts fundamentālajai zinātnei paredzēto valsts finansējumu koncentrēt tajās institūcijās, kam ir pietiekama starptautiski novērtēta pētnieciskā kapacitāte, kas spēj piesaistīt starptautisku finansējumu pētniecībai un kam ir atbilstoši kvalitatīvie un kvantitatīvie darbības rezultāti fundamentālajā zinātnē. Uzņēmēju finansējuma piesaistīšana caur zinātniskā darba rezultātu komercializāciju būs arī šo institūciju uzdevums.
Ziņojumā rosināts īstenot augstākās izglītības un zinātnes sektora un tā pārmaiņu monitoringu, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams veikt korekcijas un līdzdarboties starptautiskā augstākās izglītības un zinātnes institūciju vērtēšanā.
Darba grupa arī akcentējusi nepieciešamību paātrināt augstākās izglītības un zinātnes sektoram būtiska tiesiskā regulējuma virzību, tostarp Augstākās izglītības likuma, grozījumu Zinātniskās darbības likumā virzību, tāpat nodrošinot valsts īpašumu nodošanu atvasinātu publisko personu statusu ieguvušajām valsts dibinātajām augstākās izglītības un zinātnes iestādēm.
Patlaban Latvijā ir 19 valsts dibinātas augstskolas, tajā skaitā sešas universitātes, astoņas akadēmijas un piecas augstskolas, kā arī 11 valsts dibinātie zinātniskie institūti. Latvijā ir 18 valsts dibinātas koledžas, kā arī 14 privāto personu dibinātas augstskolas un astoņas privāto personu dibinātas koledžas.