Pagājušajā - 2008./2009. - akadēmiskajā gadā par aptuveni 25% palielinājies doktora zinātnisko grādu ieguvušo skaits – doktora grādu ieguvuši 174 cilvēki, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta sagatavotais Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2009.gadā. Pērn doktora grādu ieguva 139 cilvēki.
2009./2010. akadēmiskajā gadā pieaudzis arī konkurss uz valsts budžeta vietām - vidējais konkursa koeficients ir 4,6, bet iepriekšējā gadā tas bijis četri pieteikumi uz vienu valsts budžeta finansētu pamatstudiju vietu. Taču salīdzinājumā pa izglītības tematiskajām grupām konkursa koeficienta vērtības būtiski nav mainījušās – no studiju jomām 2009./2010.gadā populārākās ir informācijas un komunikācijas zinātnes (19,7), tiesību zinātnes (8,8) un vadības zinātne un administrēšana (8,6).
Pārskatā apkopotā informācija liecina, ka absolventu īpatsvars, kuri vidusskolu beidza 2008.gadā un kuri iestājušies augstskolās 2008./2009.gadā, ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī – 77%. Pirms diviem gadiem augstskolās bija iestājušies 75% no kopējā vidusskolu absolventu skaita. Savukārt no 2009.gada profesionālās izglītības iestāžu absolventiem 2009./2010.gadā augstskolās un koledžās iestājušies 15%.
Šogad valsts budžeta finansētajās studiju vietās mācās 30% no visu studējošo kopskaita (2008./2009.gadā – 27%).
Ekonomikas lejupslīde un bezdarbs, kā rezultātā samazinājušies iedzīvotāju ienākumi, kā arī demogrāfiskās tendences, ietekmējuši studentu kopējo skaitu – 2009./2010.akadēmiskajā gadā 58 valsts un juridisko personu dibinātajās augstskolās un koledžās studē 112 555 studenti, kas ir par 10,2 % mazāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā.
Studējošo kopskaita samazinājums pamatā noticis uz studējošo skaita samazinājuma rēķina nepilna laika maksas studijās valsts augstskolās (-24,9%) un nepilna laika studijās privātajās koledžās (-25,5%). Savukārt studējošo skaits valsts augstskolās un koledžās pilna laika studijās pat ir nedaudz pieaudzis (attiecīgi par 0,6% un 8,4%).
Šajā gadā, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, ievērojami – par 26% – samazinājies augstskolās un koledžās pamatstudijās imatrikulēto studējošo skaits. Šis samazinājums pamatā ir uz privātajās augstskolās (-46 %) un privātajās koledžās (-34%) imatrikulēto studējošo skaita būtiska samazinājuma rēķina. Turpretī uzņemto studējošo skaits valsts koledžās ir pat nedaudz pieaudzis (par 3%).