Ekonomikas lejupslīdes un bezdarba situācijā 2009./2010.mācību gadā par 26% samazinājies augstskolās un koledžās pamatstudijās imatrikulēto studējošo skaits, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta sagatavotais pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2009.gadā.
IZM skaidro, ka šis samazinājums pamatā ir uz privātajās augstskolās (-46%) un privātajās koledžās (-34 %) imatrikulēto studējošo skaita būtiska samazinājuma rēķina. Turpretī uzņemto studējošo skaits valsts koledžās ir par 3% pieaudzis.
Tāpat par 37% samazinājies to pamatstudijās uzņemto studentu skaits, kuriem jau ir augstākā izglītība. Tā šogad 1.kursā uzņemti 1035 šādi studenti, bet iepriekšējā gadā - 1631 students.
Tāpat pārskatā norādīts, ka 58 valsts un juridisko personu dibinātajās augstskolās un koledžās Latvijā šajā mācību gadā studē par 10,2% studentu mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā, tas ir, 112 555 studenti. Studējošo kopskaita samazinājums pamatā noticis uz studējošo skaita samazinājuma rēķina nepilna laika maksas studijās valsts augstskolās (-24,9%) un nepilna laika studijās privātajās koledžās (-25,5%). Savukārt studējošo skaits valsts augstskolās un koledžās pilna laika studijās pat ir nedaudz pieaudzis, attiecīgi par 0,6% un 8,4%.
Tai pat laikā IZM uzsver, ka 2008./2009.adēmiskajā gadā par ceturto daļu palielinājies doktora zinātnisko grādu ieguvušo skaits. Doktora grādu ieguvuši 174 cilvēki, iepriekšējā gadā - 139.
Turklāt IZM īstenotā politika, nodrošinot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus augstākajai izglītībai, īpaši piešķirot ikmēneša stipendijas līdz 800 latiem doktorantūras studentiem, vērsta uz to, lai turpmākajos gados veicinātu arvien lielāku doktora grāda ieguvēju skaita pieaugumu.
2009./2010.akadēmiskajā gadā arī būtiski pieaudzis konkurss uz valsts budžeta vietām. Vidējais konkursa koeficients ir 4,6, kas iepriekšējā gadā veidoja četrus pieteikumus uz vienu valsts budžeta finansētu pamatstudiju vietu. Taču salīdzinājumā pa izglītības tematiskajām grupām konkursa koeficienta vērtības būtiski nav mainījušās, jo no studiju jomām joprojām populārākās ir informācijas un komunikācijas zinātnes (19,7 pieteikumi uz vienu vietu), tiesību zinātnes (8,8 pieteikumi) un vadības zinātne un administrēšana (8,6 pieteikumi).
Pārskatā apkopotā informācija liecina, ka absolventu īpatsvars, kuri vidusskolu beidza 2008.gadā un kuri iestājušies augstskolās 2008./2009.akadēmiskajā gadā, ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī, tas ir, 77% no absolventu kopskaita. Savukārt no 2009.gada profesionālās izglītības iestāžu absolventiem 2009./2010.akadēmiskajā gadā augstskolās un koledžās iestājušies 15%.
2010.gadā valsts noteikto budžeta finansēto studiju vietu skaits Latvijas augstskolās un koledžās nodrošināts gandrīz 2009.gada līmenī, tas ir, 30 138 vietas, kas ir par 3% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Šogad valsts budžeta finansētajās studiju vietās mācās 30% no visu studējošo kopskaita. Tas nodrošināts, neskatoties uz to, ka budžeta samazinājums skāris arī augstāko izglītību.